"Mums Mjanmā ir iekšējs bruņots konflikts," skaidroja līdere.
Armija aizstāvēja valsti pret bruņotiem nemierniekiem, kas 2016.gada rudenī uzbruka policijas iecirkņiem, norādīja līdere, uzsverot, ka armija reaģējusi uz uzbrukumiem.
Mjanmas armija tiek apsūdzēta masu slepkavībās un citās zvērībās, kas tikušas pastrādātas pret rohindžu minoritāti "ar nodomu veikt genocīdu" brutālās 2017.gada kampaņas gaitā, kad bēgļu gaitās pāri robežai uz Bangladešu devās 730 000 cilvēku.
Su Či trešdien šīs apsūdzības raksturoja kā nepilnīgas un maldinošas.
Balstoties ANO izmeklētāju iegūtajās liecībās, Gambija Hāgā bāzētajai Starptautiskajai Tiesai (ICJ) iesniedza apsūdzības par represijām pret rohindžu musulmaņiem Mjanmas rietumos.
Kā apgalvo neatkarīgās faktu izmeklēšanas misijas pārstāvji, ofensīvas laikā Rakainas provincē karavīri izvarojuši sievietes un bērnus, nolīdzinājuši ar zemi ciematus, cilvēkus sadedzinājuši dzīvus viņu mājās.
Armija un valdība kategoriski šīs apsūdzības noraida, skaidrojot, ka operācija bijusi vērsta pret kaujinieku un nemiernieku draudiem.
Su Či liecināt tiesā ieradusies brīvprātīgi.
ICJ apsver pagaidu rīkojuma izdošanu pret Mjanmu, lai valstī aizsargātu 600 000 rohindžu. Sagaidāms, ka lēmums tiks izziņots tuvāko nedēļu laikā.
Su Či ir de facto Mjanmas valdības vadītāja. Viņa oficiāli ieņem valsts padomnieces amatu, jo atbilstoši konstitūcijai nevar kļūt par prezidenti.
bet
ļuļa
Huja