Pat avoti ES institūcijās apšauba, vai ir kāda jēga sarunu procesu turpināt, norāda V. Hauksdotira, kas pārstāv liberālo Progresīvo partiju.
Pieteikumu uzņemšanai ES Reikjavīka iesniedza 2009. gada jūlijā pēc finanšu sistēmas sabrukumu, kuru Islande pieredzēja 2008. gada rudenī.
Islandieši desmitgadēm ilgi iebilda pret iestāšanos ES, taču, piedzīvojot ekonomisko katastrofu, tās atbalstītāji saskatīja beidzot iespēju panākt sarunu uzsākšanu.
Viņiem tas izdevās pēc ārkārtas vēlēšanām, kas notika 2009. gada pavasarī, taču tikai pateicoties tam, ka Kreisā zaļo kustība - partija, kas atrodas Islandes politiskā spektra galēji kreisajā spārnā - nolēma neuzturēt savus iebildumus pret dalību ES un piekrist pieteikuma iesniegšanai, lai varētu izveidot koalīciju ar Sociāldemokrātisko aliansi, vienīgo islandiešu partiju, kas atbalsta iestāšanos blokā.
Tikmēr Progresīvā partija, kuru pārstāv komentāra autore, šī gada aprīlī notikušajā kongresā apstiprināja jaunu programmu, kurā kategoriski noraidīta dalība ES, atsakoties no līdzšinējā atbalsta sarunu procesam, ja tiek ievēroti zināmi noteikumi, kurus, kā atzīst pati partija, ES tāpat nekad nevarētu pieņemt.
Kopš pieteikuma iesniegšanas to islandiešu skaits, kas iebilst pret dalību ES, ievērojami pieaudzis, norāda Hauksdotira, piebilstot, ka jau divus gadus pēc kārtas ikvienā no sabiedriskās domas aptaujām vairākums respondentu izteikušies pret iestāšanos blokā.
Visnesenākā aptauja, kuru veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums Capacent Gallup un kuras rezultāti publicēti 11. augustā, liecina, ka 64,5% islandiešu iestājas pret dalību ES, kamēr to atbalsta tikai 35,5% aptaujāto.
Bez tam, kā liecina 30. jūnijā publicētie "Capacent Gallup" aptaujas rezultāti, vairākums islandiešu arī uzskata, ka pieteikums sarunu uzsākšanai būtu jāatsauc, un Hauksdotira uzskata, ka tas neesot nekāds pārsteigums.
Diskusijas par dalību ES Kreisās zaļo partijas iekšienē nav norimušas kopš 2009. gada vēlēšanām. Divi no ministriem, kas partiju pārstāv valdībā, tostarp lauksaimniecības un zvejniecības ministrs Jons Bjarnasons, atklāti pret to iebilst. Iestāšanās sarunas acīmredzot arvien lielākas bažas raisa arī sociāldemokrātu vidū, taču viņu problēma ir tā, ka dalība ES ir vienīgais, ko partija varot piedāvāt, raksta liberāļu deputāte.
Izmisums sociāldemokrātu rindās esot pieaudzis tādā mērā, ka partijas priekšsēdētāja un pašreizējā Islandes premjerministre Johanna Sigurdardotira nākusi klajā ar aicinājumu tiem citu partiju biedriem, kas atbalsta dalību ES, stāties viņas vadītajā aliansē, piebilst V. Hauksdotira.
Sigurdardotira pat piedāvājusi mainīt partijas nosaukumu, politisko programmu un vadību, ja tas būtu nepieciešams.
Tomēr aptaujas liecina, ka Sociāldemokrātiskā alianse zaudējusi lielu daļu no atbalsta, kuru tā baudīja pirms diviem gadiem.
Tā rezultātā Islandē arvien pieņemas spēkā aicinājumi atsaukt pieteikumu uzņemšanai ES, taču valdība to noraidījusi, tāpat kā tā noraidīja prasību lēmumu par pieteikuma iesniegšanu nodot izšķiršanai referendumam, jo apzinājās, ka tauta tam nepiekritīs, savā komentārā raksta opozīcijas deputāte.
Viņa uzsver, ka no paša sākuma valdības uzsāktais sarunu process bijis lieka resursu šķiešana gan pašai Islandei, gan ES.
Islandes tauta nekad nepiekritīs atteikties no suverenitātes un neatkarības, no savas valsts un tās dabas bagātībām, tostarp no pilnīgas kontroles pār saviem zivju resursiem un pār lauksaimniecību, uzsver V. Hauksdotira.