Ārkārtas stāvoklis Venecuēlā ir spēkā kopš janvāra, un tas ir nepieciešams "ārkārtēju (..) sociālu, ekonomisku, politisku, dabas un ekoloģisku" grūtību dēļ, pausts Maduro otrdien parakstītajā un trešdien publiskotajā dekrētā.
Ārkārtas stāvoklis ļauj valdībai konfiscēt privātu kompāniju aktīvus, lai iegūtu pirmās nepieciešamības preces.
Tā ir trešā reize, ka tiek pagarināts ārkārtas stāvoklis. Maijā ārkārtas stāvoklis tika paplašināts.
Šonedēļ Maduro ievērojami palielināja aizsardzības ministra pilnvaras, padarot viņu atbildīgu par pārtikas, medikamentu un pirmās nepieciešamības preču sadali. Bruņoti spēki arī pārņēmuši kontroli pār piecām lielākajām ostām.
Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretārs Luiss Almagro trešdien paziņoja, ka Maduro lēmums nodot nozīmīgas valdības funkcijas armijai "nav normāls".
Venecuēla ir smagi cietusi no naftas cenu samazināšanās pēdējos divos gados un šobrīd cīnās ar hiperinflāciju, ekonomikas kritumu, plašu noziedzību un korupciju, kā arī ar pieaugošu pārtikas un elektroenerģijas trūkumu.
Inflācija pērn sasniedza 180%. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka šogad inflācija sasniegs 720%.
Kritiķi valsts problēmās vaino kreiso valdību, kas pakļāvusi ekonomiku un kopš 2003.gada īsteno cenu kontroli. Savukārt Maduro problēmās vaino ASV un vietējo eliti.
Pēc uzvaras parlamenta vēlēšanās Venecuēlas opozīcija ir centusies panākt Maduro aiziešanu no prezidenta amata.