Saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Paksa partija daudzmandātu vēlēšanu apgabalā tik tikko pārvarējusi 5% barjeru iekļūšanai parlamentā un ieguvusi piecus mandātus.
"Tas nelikumīgais process 2004.gadā, tas antikonstitucionālais apvērsums tolaik aizskāra daudzus, kuri bija balsojuši par prezidentu Rolandu Paksu. Pēc tam vienās, otrās, trešajās vēlēšanās cilvēki vēlējās krietni iespert (..) šai sistēmai, ka tā izstūmusi prezidentu, par kuru viņi balsojuši," viņš paziņojis.
"Tā bija, bet (..) gadi skrien, un cilvēki aizmirsuši, kas tur bija un kādēļ notika šis apvērsums. Ikdienas rūpes, bērni, nodokļi, emigrācija - un šie notikumi izdzēsušies, katram ir savas problēmas Dzīvojam citā laikā, ir vajadzīga konkrēta rīcība, jāsamazina nodokļi, jāpalielina ieņēmumi, jārisina emigrācijas jautājumi, nevis jādomā, kā bija pirms [gandrīz] 13 gadiem," atzinis politiķis.
"Rezultāti mani neiepriecina, manuprāt, tas darbs, ko esam veikuši, bija vērts vairāk par šiem pieciem un vēl mazliet procentiem," viņš piebildis.
Kā izteicies Pakss, šobrīd partijai ir vajadzīgs līderis, kas bez ierobežojumiem var piedalīties nacionālajās vēlēšanās.
Pats Pakss nevar kandidēt Lietuvas prezidenta vai parlamenta vēlēšanās, kopš viņš 2004.gadā tika atcelts no Lietuvas prezidenta amata saskaņā ar apsūdzību Lietuvas pilsonības piešķiršanā un slepenas informācijas izpaušanā savam prezidenta vēlēšanu kampaņas galvenajam finansētājam uzņēmējam Jurijam Borisovam.
Lietuvas Konstitucionālā tiesa atzinusi, ka valsts prezidents, kas rupji lauzis zvērestu un ko Seims šā iemesla dēļ atcēlis no amata impīčmenta kārtībā, nekad nedrīkst ieņemt tādus konstitūcijā minētus amatus, kuros stājoties, jādod konstitūcijā paredzētais zvērests.
2011.gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa, izskatot Paksa prasību, pasludināja Lietuvas likumdošanā paredzēto galīgo un negrozāmo aizliegumu par nesamērīgu.
Lai mainītu minēto noteikumu, Lietuvai būtu jāveic konstitūcijas grozījumi, bet šādu grozījumu pieņemšanai Seimā allaž pietrūcis balsu.
Jau ziņots, ka 2014.gadā Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes veica kratīšanas Kārtības un taisnīguma birojā un piecu personu darba un dzīves vietās un sāka plašu izmeklēšanu par tirgošanos ar ietekmi. Apsūdzības šai lietā izvirzītas partijai kā juridiskajai personai, tās Seima deputātam Rimam Antanam Ručim un citām personām.
Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests arī sācis pirmstiesas izmeklēšanu saistībā ar aizdomām, ka mediju grupas Lietuvos rytas vadītājs Ģedvīds Vainausks, pārstāvot citu personu intereses, vienojies ar Paksu, lai viņš par 15 tūkstošiem eiro lielu kukuli ietekmētu Valsts teritoriālās plānošanas un būvniecības inspekcijas darbiniekus, lai viņi ļautu sākt jaunuzcelta tirdzniecības centra Norfa ekspluatāciju Prienu pilsētā. Vainauskam šajā lietā izvirzītas apsūdzības, un Lietuvas Ģenerālprokuratūra vērsusies Eiropas Parlamentā ar lūgumu atcelt Paksa deputāta imunitāti.
Pēc iepriekšējām Seima vēlēšanām 2012.gadā Darba partija, Kārtība un taisnīgums, Lietuvas sociāldemokrātu partija un Lietuvas poļu vēlēšanu akcija izveidoja centriski kreisu koalīciju, bet pēdējā no tās divus gadus vēlāk izstājās.
Kā liecina rezultāti pēc balsu saskaitīšanas 1889 no 1996 vēlēšanu iecirkņiem, daudzmandātu vēlēšanu apgabalā pirmajā vietā ir bijušā eirodeputāta Gabrieļus Landsberģa vadītā konservatīvā opozīcijas partija Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti ar 21,62% vēlētāju balsu, kas var cerēt uz 20 mandātiem. Tai seko uzņēmēja Ramūna Karbauska vadītā Zemnieku un zaļo savienība ar 21,58% balsu, kas varētu iegūt 19 mandātus.
Premjerministra Aļģirda Butkeviča vadītā Sociāldemokrātu partija šobrīd atrodas trešajā vietā ar 14,45% balsu, kas viņiem nodrošina 13 mandātus.
Seimā vēl iekļuvusi arī pašlaik opozīcijā esošā Viļņas mēra Remiģija Šimašus vadītā Liberāļu kustība ar 9% balsu, kam tādējādi pienākas astoņi mandāti, kā arī eirodeputāta Valdemāra Tomaševska vadītā opozīcijas partija Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība ar 5,49% balsu un valdošajā koalīcijā ietilpstošā impīčmenta ceļā no prezidenta amata atceltā Rolanda Paksa partija Kārtība un taisnīgums ar 5,34% balsu, kas šīm partijām ļauj iegūt katrai pa pieciem mandātiem.