Tās būtu lielākās investīcijas šai Lietuvas kūrortpilsētā pēdējos divos gadu desmitos un, domājams, palīdzētu Palangai pārvarēt sezonalitātes problēmas.
Kā pastāstījis Minera direktors Donāts Jurevičs, jau šonedēļ kompānija no Palangas pašvaldības varētu saņemt darba nosacījumus un sākt tehniskā projekta izstrādi. Paredzams, ka būvdarbi sāksies 2017.gada pavasarī, pirmos klientus komplekss varētu uzņemt jau 2018.gada rudenī, bet visi darbi pilnībā jāpabeidz līdz 2022.gadam.
Daļu veco ēku domāts rekonstruēt, citas nojaukt un to vietā uzcelt jaunas. Paredzēts, ka kopumā septiņu hektāru platībā atradīsies deviņas ēkas. Dažās no tām būs trīs līdz piecu zvaigžņu viesnīcas, vienā tiks sniegts plašs ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumu klāsts, vēl vienā tiks gādāts par klientu ēdināšanu. Visas ēkas būs savienotas ar segtām pasāžām, lai cilvēki no baseina varētu atgriezties istabās, neizejot laukā. Kopējā ēku platība būs aptuveni 54 000 kvadrātmetru.
Kompleksā būs baseins gan peldēšanai, gan procedūrām, kā arī piršu komplekss. Kad beigsies nodarbības klientiem, baseinu un pirtis varēs izmantot citi interesenti. Sanatorijas piedāvātajā pakalpojumu klāstā būs arī dūņu vannas. No aptuveni astoņus kilometrus attāla karjera tiks piegādātas dziednieciskās dūņas, kuru īpašības ļauj ārstēt ādas un locītavu kaites.
Palangas mērs Šarūns Vaitkus izteicis gandarījumu, ka pilsētā ienāk investīcijas, kas paredzētas ārstniecības kūrorta attīstībai, jo pēdējo pārdesmit gadu laikā šī nozare pilsētā gandrīz iznīkusi - sanatorijas privatizētas, pārvērstas dzīvokļos un pārdotas, bet investīcijas pārtapušas "ātrajā naudā".
"Sanatorijas ir ļoti vajadzīgas, lai Palanga nebūtu tikai vasaras kūrorts vien," viņš uzsvēris. Turklāt paredzēts, ka kompleksā būs 450 darba vietas, tādēļ Palangā samazināsies bezdarbs un speciālistus pat nāksies meklēt citās tuvējās pilsētās.
Jurevičs savukārt pastāstījis, ka kompānija, kas ir Šiauliu bankas meitasuzņēmums, projekta īstenošanā gatavojas ieguldīt savus finanšu resursus, šīs bankas aizdevumu un investoru līdzekļus. Pagaidām gan līgumu ar partneriem vēl nav. Vieni no partneriem varētu būt sanatoriju tīkla Egle operatori, kas jau pārvalda šādus objektus Druskininkos un Birštonā.
"Protams, ceram arī uz Eiropas Savienības atbalstu. Ieinteresējušies arī ārvalstu investori, kāds Vācijas uzņēmums ļoti grib piedalīties," viņš piebildis.