Pastāv cerības, ka pēc šīs izejvielas pieprasījums augs Āzijā, kur radīsies nosacīts vidusslānis, kas tad varēs atļauties pirkt un patērēt šokolādi. Tādējādi pasaulē jau drīz, visticamāk, varēsim runāt par šokolādes deficītu, kas attiecīgi nozīmēs jūtami augstākas šīs izejvielas cenas.
Līdz ar šādu situāciju pastāv viedoklis, ka pārmaiņas gaidīs pasaules vadošos šokolādes ražotājus, pēc kuru produkcijas potenciāli straujāk varētu augt pieprasījums. Tiesa gan, tiem arī ražošanas izmaksas būs augstākas, kuras gan, visai ticams, tiks pārliktas uz patērētāju pleciem.
Pašlaik tiek lēsts, ka kakao pupiņu deficīts pasaulē varētu būt novērojams jau 2020. gadā. Jāpiebilst, ka kakao pupiņu cenu kāpums tiek saistīts ne tikai ar augošo Āzijas apetīti pēc šokolādes. Jau rakstīts, ka aptuveni 70% kakao pupiņu ražas tiek iegūti Āfrikā. Šīs izejvielas ražu tur var apdraudēt gan nemieri, gan insektu uzbrukumi. Deficīts gan galvenokārt tiek prognozēts tādēļ, ka galvenajos kakao pupiņu audzēšanas reģionos Āfrikā nav pietiekami atjaunotas kakao koku plantācijas. Koki ir veci un to ražība tādējādi, visticamāk, saruks.
Šāda kakao pupiņu piedāvājuma samazināšanās notiks uz jau pieminētā visai ticamā pieprasījuma pieauguma pēc šokolādes (augot pasaules iedzīvotāju skaitam un Āzijai kļūstot bagātākai) fona. Vismaz pagaidām pieejamie dati liecina, ka vidējais ķīnietis gada laikā apēd vien 5% no tā šokolādes apjoma, ko vidēji gadā patērē Rietumeiropietis.
Visu rakstu Sagaidīsim kakao deficītu lasiet 8. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.