Prezidenta Oljantas Umalas valdības pretnarkotiku pasākumu vadītājs Rikardo Soberons sacīja, ka programmas īstenošana Altovaljagas rajonā uz ziemeļaustrumiem no Limas ir apturēta uz nenoteiktu laiku.
"Katrā valstī - Afganistānā, Kolumbijā, Bolīvijā, Meksikā - ir normāli ieturēt šīs pauzes, lai veiktu nepieciešamo novērtējumu un labotu kļūdas," sacīja Soberons. Viņš atzina, ka 12 gadus ilgi centieni iznīdēt kokas augus Peru bijuši mazefektīvi.
Valdības lēmums ir radījis šaubas par Peru apņemšanos apkarot nelikumīgu kokas audzēšanu.
Peru kreisais nacionālists un bijušais armijas virsnieks Oljanta Umala, kurš 28.jūlijā stājās prezidenta amatā, savā vēlēšanu manifestā bija atbalstījis kokas audzēšanas legalizāciju. Umalas partija ir saistīta ar kokas audzētājiem.
Saskaņā ar ANO datiem Peru 2010.gadā kļuva par pasaulē lielāko kokas audzētāju, apsteidzot Kolumbiju. 2010.gadā koka Peru tika audzēta 61 200 hektāru plašā teritorijā, kas bija par 2% lielāka nekā 2009.gadā.
Kokas lapu lietošana tradicionāliem un medicīniskiem mērķiem Peru ir likumīga, bet ir aizliegts tās izmantot kokaīna ražošanai.
Kokas lapām kā viegli stimulējošam līdzeklim ir augsta reliģiska un sociāla vērtība Andu reģionā, jo tās mazina bada sajūtu un palīdz pārvarēt augstuma slimību, tomēr tās ir arī kokaīna izejviela.
Peru amatpersonas lēš, ka 2010.gadā šajā valstī saražotas 330 tonnas kokaīna, savukārt Kolumbijā - 350 tonnas.