Pētījums: Cilvēki paātrina sugu izzušanas procesu pat 10 000 reizes

Augu un dzīvnieku sugas mūsdienās izzūd pat desmit reizes ātrāk, nekā uzskata vairums biologu, turpretī sugu izmiršanas temps laikā, pirms Zemi bija sākuši apdzīvot cilvēku priekšteči, bijis lēnāks, nekā līdz šim uzskatīts, pauž jaunā pētījuma autori."Mēs esam uz sestās masu izmiršanas sliekšņa," norāda pētījuma vadošais biologs doktors Stjuarts Pims, piebilstot: "Vai mēs no tās izvairīsimies, būs atkarīgs tikai no mūsu pašu rīcības."Pētījumā apkopotie dati atklāj, ka laikmetā, pirms cilvēki sāka apdzīvot Zemi, no katra miljona gada laikā izmira tikai 0,1 suga līdz šim pieņemtā rādītāja (1 suga no miljona) vietā. Turpretī mūsdienās gada laikā no katra miljona gada laikā izmirst 100 līdz 1000 sugas, uzsver Pims. Tādējādi sugu izmiršanas temps, salīdzinājumā ar laikmetu pirms cilvēka, pieaudzis 10 000 reizes.Kaut šeit jāņem vērā daudzu faktoru kombinācija, lielāko postu nes cilvēka darbības, konkrētāk – straujais temps, kādā tiek iznīcinātas veselas ekosistēmas, augu un dzīvnieku dabiskā dzīves vide.Vēl viens būtisks faktors ir invazīvās dzīvnieku un augu sugas, kuras uz citiem kontinentiem un teritorijām pārveduši cilvēki. Nereti šādas sugas jaunajā vidē jūtas tik labi, ka īsā laikā savairojas ļoti lielos daudzumos un nomāc vietējās sugas. Labs piemērs mūsu pašu mājās ir ASV signālvēzis, kas Latvijā ievests 80.gadu sākumā, savairojies un atsevišķās ūdenstilpnēs nomācis vietējo sugu – Latvijas platspīļu vēzi.Nevar nepieminēt arī mērķtiecīgas apdraudēto sugu pārstāvju medības, lai iegūtu "suvenīrus", par kuriem turīgi cilvēki ir gatavi maksāt milzu summas. Tā uz izmiršanas sliekšņa ir, piemēram, Amūras leopardi, kalnu gorillas, Sumatras degunradži.Pētījuma vadošais biologs doktors Pims ar kolēģi un līdzautoru Klintonu Dženkinsu gan uzsver, ka straujo sugu izmiršanas tempu iespējams palēnināt, realizējot dzīvē pārdomātu vides aizsardzības politiku pasaules mērogā.