Izvēle pārsteidz pasauli
«Es ceru, ka viņš mainīs Vatikānā valdošo greznību, ka viņš baznīcu virzīs uz pieticību, ko tuvāku evaņģēlijam,» ziņu aģentūrai Reuters atzina Buenosairesas ielās sastaptais 73 gadus vecais argentīnietis Horhe Andress Lobato, kurš līksmoja, ka baznīca novērtējusi katoļticības spēku Jaunajā pasaulē.
Konservatīvā 76 gadus vecā H. M. Bergoljo ievēlēšana nāca kā pārsteigums, jo pirms konklāva viņš netika minēts favorītu vidū, lai gan 2005. gada konklāvā bijis sīvs konkurents pāvestam Benediktam XVI. Reti kurš arī ticēja, ka pāvests tiks ievēlēts jau otrajā konklāva dienā pēc piektā balsojuma.
Arhibīskaps H. M. Bergoljo, kurš pieņēmis Franciska vārdu, ir ne vien pirmais latīņamerikānis, kurš kļuvis vairāk nekā par miljarda pasaules katoļticīgo virsganu, bet arī pirmais pāvests gandrīz 1300 gadu laikā, kurš nenāk no Eiropas.
Pirms konklāva komentētāji uzsvēra, ka iespējamība, ka jaunais pāvests nāks no Latīņamerikas, ir lielāka nekā jebkad agrāk, piemetinot, ka 40% pasaules katoļticīgo mīt šajā reģionā. Pāvests Francisks savā ziņā ir kā piesardzīgs pagrieziena punkts Jaunās pasaules virzienā, jo viņa vecāki ir itāļu izcelsmes.
Francisks ir arī pirmais jezuīts, kurš kļuvis par pāvestu. Jezuītu ordeni XVI gadsimtā izveidoja Ignacijs Lojola, un jezuīti dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai, taču īpaši izslavēti sava izglītojošā darba dēļ.
Ziņas, ka par pāvestu kļuvis jezuīts, ir vēl pārsteidzošākas, jo ordeņa biedri parasti netiecas pēc augstiem baznīcas amatiem, turklāt daļa pat neslēpj pārliecību, ka jezuītam nekad nevajadzētu kļūt par pāvestu.
Virdžīnijas Universitātes pasniedzējs Džerārds Fogartijs, kurš pats ir jezuīts, uzsvēra: «Biju diezgan pārliecināts, ka nekad neredzēšu jezuītu kā pāvestu.» Viņš arī piebilda, ka H. M. Bergoljo pagātnē ir kāds līdz galam neizzināts posms, kurā viņam pārmet pārlieku labvēlību Argentīnas militārajai huntai. Daudzi norādījuši, ka militārās diktatūras laiks aizdomīgi sakrīt ar garīdznieka karjeras uzplaukumu.
Krasas pārmaiņas negaida
Jau pāvesta vārda izvēle - Francisks - simbolizē par izvēlēto ceļu, norādot, ka viņš apņēmies būt pieticīgāks un tuvāks tautai. Pāvests vārdu aizguvis no 1226. gadā mirušā Svētā Asīzes Franciska, askēta un nabadzīgo aizstāvja. Tas simbolizē jaunā pāvesta pieticību, pazemību, vienkāršību un vēlmi atjaunot katoļu baznīcu.
«Viņa dzīvesveids ir atturīgs un askētisks,» H. M. Bergoljo biogrāfe Frančeska Ambrogeti uzsvēra raidsabiedrībai BBC. «Tā viņš dzīvo. Brauc ar metro, autobusu un lido uz Romu ekonomiskajā klasē.»
Arī Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs sacījis LETA, ka kardināls H. M. Bergoljo ir spilgta personība, kurā apvienojas šķietami nesavienojamas īpašības.
H. M. Bergoljo ir pretstats priekšstatam par krāšņo katoļu greznību. Viņš, ieņemdams augstu amatu Argentīnas baznīcā, atteicies no auto ar šoferi, mitinājies nelielā dzīvoklītī un pats gatavojis sev maltītes.
Atbalstītāji slavē, ka jaunais pāvests būs krietni pietuvinātāks reālajai dzīvei, turklāt viņam ir savas priekšrocības gan konservatīvo, gan reformu kāro baznīcas pārstāvju vidū.
Baznīcas kursā lielas izmaiņas tomēr nav gaidāmas. Tiem, kuri cer uz atbalstu viendzimuma laulībām, abortiem vai kontracepcijai, var iznākt vilties. Taču jaunajā pāvestā tiek saskatīts spēks reformām baznīcas iekšienē, lai stātos pretim problēmām, kas aptumšo tās tēlu, - pedofilijas un korupcijas skandāliem.
Arī Romas katoļu baznīcas kardināls no Latvijas Jānis Pujats aģentūrai LETA norādījis, ka jaunais pāvests turpinās Benedikta XVI konservatīvo pozīciju, un piebildis, ka liberālas pārmaiņas baznīcā nemaz nav vēlamas, jo pasaule jau tā kļuvusi pārāk liberāla.
Tomēr daļa gaidīja, ka baznīca pēc 85 gadus vecā veselības problēmu novārdzinātā Benedikta XVI atkāpšanās meklēs jaunāku pēcteci. Turklāt arī H. M. Bergoljo iespējamās veselības problēmas jau izsaukušas bažas, jo zināms, ka jaunajam pāvestam pārciestās elpceļu slimības dēļ jau kopš pusaudža gadiem ir tikai viena plauša.