Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 16. maijs
Edijs, Edvīns

Rumāniju skārusi politiskā zemestrīce

Eiropas Savienības (ES) līderi ar skaļi paustām bažām noraugās, kā attīstīsies līdz baltkvēlei nokaitētā politiskā situācija vienā no Savienības jaunākajām dalībvalstīm Rumānijā, kur premjerministra Viktora Ponta intensīvie centieni sagrābt varu ir noveduši pie tautas nobalsošanas par viņam neērtā Valsts prezidenta Trajana Basesku atlaišanu no amata. Premjers, kuru mājās un ārvalstīs apsūdz mēģinājumos vājināt likuma un tiesu varu, apgalvo, ka prezidents pārkāpis pilnvaras un iejaucas valdības darbā.

Notiekošais var iedragāt Rumānijas virzību uz dziļāku integrāciju ES un apdraudēt starptautisko finanšu palīdzību krīzes ekonomiski novājinātajai valstij, kura bijusi spiesta pārciest stingrus taupības pasākumus.

Strīdas par samitiem

V. Ponta un viņa vadītā Sociāldemokrātu partija (PSD) pie varas nonāca maijā - nevis ar vēlēšanu palīdzību, bet pēc tam, kad viena pēc otras krita divas prezidenta T. Basesku pārstāvētās Demokrātiski liberālās partijas (PDL) veidotās valdības, bet vairāki parlamentā ievēlētie deputāti pameta PDL rindas. Jaunizceptais premjerministrs nekautrējās izmantot sev pēkšņi rokās iekritušo varu. Pirmajos divos mēnešos viņš ir izdevis 40 ārkārtas dekrētu, pārņēmis savā kontrolē valsts kultūras institūtu, nomainījis abu parlamenta palātu spīkerus un daudzu neatkarīgu iestāžu amatos iecēlis sev lojālus cilvēkus.

Pašreizējā politiskā krīze Rumānijā sākās pēc tam, kad V. Ponta jūnijā paziņoja, ka viņam ir jāpārstāv Bukareste ES samitos. T. Basesku aizstāvēja savu pozīciju, paziņojot, ka Rumānijas konstitūcija valsts pārstāvniecību ES līderu sanāksmēs deleģē prezidentam. Lai strīdu atrisinātu, prezidents vērsās Konstitucionālajā tiesā, kas pasludināja, ka valsts pārstāvja funkcijas jāpilda viņam.

V. Ponta ar sev nelabvēlīgo lēmumu nebija mierā un vērsās pret pašu tiesu. Sākotnēji viņš centās atstādināt no amata vairākus tiesas tiesnešus, tomēr pārdomāja un izdeva dekrētu, kas Konstitucionālajai tiesai liedz vērtēt parlamenta pieņemtos lēmumus. Pēc tam premjers nomainīja tiesībsargu, kurš uzrauga valdības pieņemtos lēmumus, un pakļāva sev valsts oficiālo izdevumu, kurā tiek publicēti pieņemtie likumi, dodot iespēju valdībai kontrolēt parlamentu, kā arī atcelt tiesas un prezidenta lēmumus. Pie reizes V. Ponta arī centās izformēt speciālistu grupu, kas izvērtēja apsūdzības, ka premjerministra doktora disertācija ir plaģiāts.

Vajadzēs balsot

Jūlija sākumā V. Ponta izmantoja sev garantēto parlamenta vairākumu, lai atsauktu no amata prezidentu T. Basesku, apgalvojot, ka viņš nav ievērojis politisko neitralitāti un centies ietekmēt tiesu sistēmu. Konstitucionālā tiesa paziņoja, ka premjers ir rīkojies likumīgi, bet noteica, ka tas ir jāapstiprina referendumā, kura norise paredzēta 29. jūlijā. Tiesa arī nolēma, ka tautas nobalsošana tiks uzskatīta par notikušu tādā gadījumā, ja tajā piedalīsies vairāk nekā 50% balsstiesīgo vēlētāju. V. Ponta ir izrādījis nepatiku par šo nosacījumu, tomēr nav centies to atcelt.

Premjera atbalstītāji uzsver, ka referendums ir nepieciešams, lai atbrīvotu valsts administratīvo aparātu no T. Basesku un viņa sabiedrotajiem. Prezidents, kuru pašlaik atbalsta tikai 17% rumāņu, astoņu gadu ilgās prezidentūras laikā nereti ticis vainots centienos vienatnē pārvaldīt valsti, atlaižot valdību vadītājus, kas nepieslējās viņa viedoklim. 2006. gadā viņš jau pārdzīvoja mēģinājumu atbrīvot. Lielu tautas nepatiku viņš iemantoja 2010. gadā, atbalstot taupības pasākumus, ko pieprasīja starptautiskie aizdevēji.

Pastāv aizdomas, ka V. Ponta vērsies pret prezidentu saistībā ar neseno bijušā premjerministra Adriana Nastases notiesāšanu par korupciju. V. Ponta varētu vēlēties sev draudzīgāka prezidenta ievēlēšanu, lai mēģinātu panākt sava partijas biedra un mentora A. Nastases apžēlošanu.

Var palikt bez Šengenas

ES un ASV vairākkārt ir paudušas satraukumu par notikumiem Rumānijā, nosaucot tos par mēģinājumiem ietekmēt demokrātiskas institūcijas. Analītiķi uzskata, ka politiskā zemestrīce Rumānijā un vairākās citās ES dalībvalstīs, kur ir novērotas bīstamas autoritārisma tendences, ir viena no negatīvajām blaknēm eirozonas krīzei, kuras risināšanai ir pievērsta gandrīz maksimāla ES līderu uzmanība.

Ja V. Ponta neieklausīsies ES līderu aicinājumos neļodzīt Rumānijas demokrātijas pamatus, pastāv liela varbūtība, ka tiek apturēts process valsts uzņemšanai Šengenas zonā un Brisele var pagarināt Rumānijas tiesu sistēmas strikto uzraudzību, kam paredzēts noslēgties šovasar. V. Ponta pagājušajā nedēļā Briselē apsolīja pārtraukt T. Basesku impīčmenta procesu, ja ES to atzīs par neatbilstošu Eiropas demokrātijas vērtībām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits