Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Svētdiena, 12. maijs
Valija, Ina, Ināra, Inārs

Serbijas prezidents: Srebrenicas slaktiņš bija kara noziegums, bet ne genocīds

Bosnijā Srebrenicā 1995.gadā notikušais slaktiņš, kurā tika nogalināti 8000 musulmaņu, bija smags kara noziegums, bet ne genocīds, piektdien sacīja Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs. "Srebrenicā nebija genocīda," intervijā Melnkalnes televīzijai sacīja prezidents. "Srebrenicā smagus kara noziegumus pastrādāja daži serbi, kas ir jāatrod, jātiesā un jāsoda."

1995.gada jūlijā ANO apsargātajā Srebrenicas anklāvā iebruka Bosnijas serbu armijas karavīri un dažu dienu laikā tur noslepkavoja aptuveni 8000 musulmaņu vīriešus un zēnus. Slaktiņu par genocīdu atzinušas divas starptautiskās tiesas - ANO Starptautiskais kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai un ANO augstākā tiesa - Starptautiskā Tiesa. "Ir ļoti sarežģīti izvirzīt kādam apsūdzības un pierādīt tiesā, ka kāds notikums atbilst genocīda kritērijiem," sacīja prezidents.

Kad Melnkalnes žurnālists intervijas gaitā Nikoličam prasīja, vai viņš dosies uz Srebrenicu, kur ik gadu 11.jūlijā notiek piemiņas pasākumi, prezidents reaģēja asi. "Neprasiet Serbijas prezidentam vienā laidā, kad viņš dosies uz Srebrenicu. Mans priekštecis tur jau bija un apliecināja cieņu. Kāpēc katram prezidentam būtu jādara tas pats," vaicāja Nikoličs.

Iepriekšējais prezidents Boriss Tadičs atvainojās Srebrenicas upuriem, kad viņš 2005.gadā apmeklēja slaktiņa piemiņas pasākumus. Arī 2010.gadā Tadičs piedalījās piemiņas ceremonijā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits