Tēriņiem iecerētā summa publiskota laikā, kad atšķirības Seulas un Vašingtonas pieejā attiecībās ar Phenjanu kļūst arvien izteiktākas. Dienvidkoreja dod priekšroku iesaistīšanās politikai, kamēr ASV uzstāj, ka spiediens jāsaglabā līdz Ziemeļkorejas pilnīgai denuklearizācijai.
Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins, šogad tiekoties ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čen Unu, piedāvājis palīdzību Ziemeļkorejas novecojušo dzelzceļu un autoceļu modernizācijā, kā arī no jauna savienot abu valstu transporta tīklus.
Seula šādās programmās nākamgad plāno tērēt 295,1 miljardus vonu (230 miljonus eiro), žurnālistiem paziņoja Seulas Apvienošanās ministrijas amatpersona. Lielākā daļa tiks piešķirta bez atlīdzības, mazākā - kredīta formā.
"Tās pagaidām ir prognozes. Mēs turpināsim pūliņus, arī politikas koordināciju ar ASV, lai bez aizķeršanās īstenotu projektus, par kuriem panākta vienošanās abu Koreju starpā," sacīja amatpersona.
Dienvidkorejā februārī notikušās Ziemas olimpiskās spēles iezīmēja zināma atkušņa sākumu līdz šim izolācijā dzīvojušās Ziemeļkorejas attiecībās ar ārpasauli, arī kaimiņvalsti Dienvidkoreju un ASV.
ASV prezidents Donalds Tramps un Ziemeļkorejas līderis Kims Čen uns samitā Singapūrā 12. jūnijā parakstīja kopīgu dokumentu, kurā Ziemeļkoreja apņēmusies "strādāt Korejas pussalas pilnīgas denuklearizācijas virzienā". Nekādas konkrētas vadlīnijas un soļi gan dokumentā nav minēti.