Neskatoties uz Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) centieniem palielināt izolējošas sankcijas pret Ziemeļkoreju, reaģējot uz tās kodolprogrammas attīstību un ballistisko raķešu izmēģinājumiem, Krievijas un Ziemeļkorejas tirdzniecības apjomi laikā no janvāra līdz martam auguši par 85%.
Krievijas muitas apkopotie dati liecina, ka Krievijas un Ziemeļkorejas tirdzniecības apjomi šajos mēnešos sasnieguši apmēram 29 miljonus eiro.
Lielākoties šo summu veido Krievijas eksportētie enerģētikas produkti - ogles, akmeņogles, nafta u.c. Turpretī Ziemeļkorejas kravas uz Krieviju bijušas apmēram 377 000 eiro vērtībā, vedot uz Krieviju galvenokārt dažādus ķīmijas izstrādājumus un pūšamos instrumentus.
"Maskavas pozīcija ir, ka uz Ziemeļkoreju izdarītais spiediens un ASV izvērstā konfrontācija pret šo valsti ir bīstama," Krievijas rīcību komentējis ASV Templas universitātes asociētais profesors Džeimss Brauns.
Turpretī, sekojot starptautiskajām sankcijām, Ziemeļkoreja uz savu ilggadējo partnervalsti Ķīnu martā nosūtījusi 6342 tonnas ogļu, kas ir nesalīdzināmi mazāk nekā janvārī, kad eksportēti 1,44 miljoni tonnu. Savukārt Ķīna krasi samazinājusi naftas eksportu uz Ziemeļkoreju, kas skaidrojama kā nepārprotama norāde šīs valsts iebildumiem pret Phenjanas kodolambīcijām.
johaidi
Losa
Ekharts