Stacijas priekšrocība ir, ka tai var pievienot klāt jaunus moduļus, tādējādi palielinot kopējo pavadoņa platību. Pirmais modulis Заря (Zarja) izgatavots Krievijā. Stacijai vēlāk pievienoti arī citu valstu kosmosa izpētes programmu ietvaros izgatavoti moduļi. Šobrīd, ka liecina BBC apkopotā informācija, SKS ir vairāk kā 100 metrus gara un uz Zemes svērtu 400 tonnas.
Kosmosa stacijā notiek dažādu zinātnes jomu pētniecība.
Šobrīd, kā paredz NASA, SKS orbītā ap mūsu planētu riņķos vēl desmit gadus. Pēc tam gan paredzēts, ka pavadonis ar visiem moduļiem atgriezīsies uz Zemes.
Visilgāk uz SKS un tas nozīmē, ka arī visilgāk kosmosā, laiku pavadījis ir Krievu astronauts Genādijs Padalka. Viņš tur kopumā pavadīja 878 dienas, 11 stundas un 29 minūtes. Savukārt Pedija Vitsone šajā ziņā pārspēja visus citus amerikāņus, pavadot kosmosā 665 dienas, 22 stundas un 22 minūtes.
No Zemes kosmosa stacijai atbalstu sniedz no Krievijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, ASV, Kanādas un Japānas.
Kā liecina NASA publicētā astronautu ikdienas programma, viņi ceļas 6.00 rīta, veic nepieciešamās ikdienas pārbaudes, tad brokasto, strādā un turpina uzraudzīt stacijas stāvokli. Gulēšanai paredzētais laiks ir no 21.30-6.00. Ar SKS kosmonautu dienas plānu var iepazīties šeit.
Zemāk redzamajā video kanādiešu astronauts Kriss Hedfields demonstrē, kas notiek, ja izspiež ūdeni no mitras lupatas mikrogravitācijas apstākļos.
Palielinoties interesei par kosmosa izpēti, pieaugusi arī publicitāte par astronautu darbu, piemēram, vietnē YouTube kosmosa izpētes aģentūras regulāri izvieto video materiālus, kas uzņemti uz SKS klāja. Portāls Diena.lv pagājušajā gadā vēstīja par to, ka Romas Katoļu baznīcas galva pāvests Francisks sazvanījās ar Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) astronautiem. Sarunas laikā zinātnieki un pāvests apsprieda planētas trauslumu un cilvēka vietu Visumā.