Valsts likumdevēji ir izstrādājuši vairākus likumprojektus, kas pastiprinās uzraudzību pār Šveicē strādājošām sporta jumta organizācijām un to vadītājiem, kas pēdējos gados regulāri iesaistīti skaļos skandālos.
Šveicē izmitinājušās 65 starptautiskās sporta federācijas un organizācijas, tostarp Starptautiskā Olimpiskā komiteja (IOC), Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) un Pasaules Antidopinga aģentūra.
Kādreiz Alpu zeme starptautiskajām sporta organizācijām bija pievilcīga politiskās stabilitātes un neitralitātes dēļ, bet mūsdienās tās vairāk piesaista Šveices nodokļu režīms un likumdošana. Neraugoties uz milzīgajiem līdzekļiem, ko apgroza lielās sporta organizācijas, tām ir bezpeļņas biedrību statuss, kas neliek publiskot finanšu pārskatus, paredz nodokļu atlaides un nepakļauj to vadītājus Šveices pretkorupcijas likumiem.
Tomēr drīz šī ērtā dzīve draud beigties. Piektdien Šveices parlamentā paredzēts galīgais balsojums par grozījumiem naudas atmazgāšanas likumā, kas sporta organizāciju vadītājus pielīdzinās amatpersonām. Tas nozīmē, ka bankām būs stingri jāuzrauga vadošo sporta funkcionāru, piemēram, FIFA prezidenta Zepa Blatera un IOC prezidenta Tomasa Baha, finanšu plūsma un jāziņo par to varasiestādēm.
Šveices parlamenta loceklis Rolands Bīšels, kurš aktīvi iestājas par finanšu caurskatāmību sportā, uzskata, ka korupcijas skandāli, kuros pēdējos gados bijušas iesaistītas lielās sporta organizācijas, pamatīgi kaitē Šveices tēlam. "Likuma grozījumi ir drakoniski, bet sporta organizācijas tos izprovocēja," politiķis sacīja portālam swissinfo.ch.
Pēdējais skaļais skandāls ir saistīts ar FIFA lēmumu piešķirt 2018. un 2022. gada Pasaules kausa futbolā finālturnīru rīkošanu attiecīgi Krievijai un Katarai. Izskanējušas aizdomas, ka atsevišķas FIFA amatpersonas saņēmušas kukuļus, lai balsotu par rīkošanas tiesību piešķiršanu šīm valstīm.
Visu Ulda Ķezbera rakstu Šveice ar likumu cīnīsies pret korupciju sportā lasiet piektdienas, 12.decembra, laikrakstā Diena.