Pēc apmēram 90% balsu saskaitīšanas vietējie mediji vēsta, ka Ma ieguvis 51,5% balsu, bet viņa galvenā sāncense lielākās opozīcijas partijas - Demokrātiskās progresīvās partijas (DPP) - priekšsēdētāja Caja Jinveņa - 45,7% vēlētāju atbalsta.
Par trešo kandidātu - labēji centriskās partijas "Tauta vispirms" priekšsēdētāju Sunu Čuju nobalsojuši 2,8% vēlētāju.
61 gadu vecais Ma sestdien pēc provizorisko vēlēšanu rezultātu pārraidīšanas vietējos televīzijas kanālos Taivānas valdošās Gomiņdāna (Nacionālistiskās partijas), kuras priekšsēdētājs viņš ir, galvenajā mītnē izsaucās: "Mēs esam uzvarējuši."
Pēc tam viņš teica, ka nākamajos četros gados Taivānas attiecības ar Ķīnu "būs mierīgas, ar lielāku abpusējo uzticību un konflikta iespējas būs mazākas". Savukārt Caja atzina savu sakāvi un paziņoja, ka atkāpjas no DPP priekšsēdētājās amata.
Tomēr šajās vēlēšanās Ma opozīcijas izvirzīto kandidātu uzvarēja ar krietni mazāku pārsvaru nekā tas bija 2008.gada vēlēšanās, kad viņš uzvaru svinēja ar 17% pārsvaru pār tuvāko sekotāju. Vēlētāju aktivitāte vēlēšanās bija ļoti augsta. Prognozes pirms liecināja, ka vēlēšanās pie urnām varētu doties pat 80% no 18,1 miljona balsstiesīgo valsts iedzīvotāju.
Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām tika vēlēts arī parlaments, kurā ir 113 deputātu vietas. Sākotnējie rezultāti liecina, ka Gomiņdāns arī pēc vēlēšanām būs valdošā partija, tomēr samazinot vietu skaitu parlamentā no līdzšinējās 81 līdz 65 vietām pēc šīm vēlēšanām. Gomiņdāns atzīst "vienas Ķīnas" politiku un iestājas par Ķīnas Republikas "de iure" statusa saglabāšanu, savukārt DPP ir par Taivānas neatkarību.
Taivānā pēc komunistu uzvaras pilsoņu karā un Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izveidošanas 1949.gadā ir patvērusies Ķīnas Republikas valdība, kuru vairāk nekā 20 pasaules valstis joprojām atzīst par likumīgo Ķīnas valdību. ĶTR uzskata Taivānu par savu provinci un draud ar militāru uzbrukumu, ja Taivāna mēģinātu pasludināt neatkarību.