Vēsture liecina, ka energoresursi var izmantoti kā ierocis. Tā, uzskata izdevums, no padomju okupācijas Somiju paglāba tikai tas, ka Lielbritānija nodemonstrēja „gara spēku” un piedraudēja ar uzbrukumu Baku naftas laukiem, kas tolaik bija PSRS galvenais naftas avots. Josifs Staļins savukārt gatavojās dot apsteidzošu triecienu pa Rumānijas naftas atradnēm Ploješti, kas apgādāja nacistisko Vāciju, un šie plāni lika Ā. Hitleram izšķirties par preventīvu triecienu un „bezcerīgu karu divās frontēs”. Savukārt „naftas šantāža” bija viens no instrumentiem, kā savulaik noturēt bijušās PSRS republikas savienības sastāvā – „šāda veida draudus Krievija izmanto vēl šodien, un arī Krievijas arābu satelīti ir iemācījušies izmantot naftu ļaunprātīgiem mērķiem,” teikts rakstā.
Pēc II pasaules kara rietumi pretnostatīja naftas šantāžai kodolenerģētiku, un PSRS izvērsa „paredzamu” kampaņu pret to, pie kam ar britu leiboristu atbalstu. Rezultātā Lielbritānija sāka iepirkt elektroenerģiju no Francijas, kura neuzķērās uz padomju viltības un sāka būvēt savas AES. Lielbritānija savukārt tikai pašlaik ir apzinājusies kodolenerģijas stratēģisko nozīmi un ķērusies pie jaunu AES būvniecības. Tas notiek laikā „kad to vērtība ir ievērojami augstāka, nekā laikā, kad [Leiboristu partijas bijušajam līderim Tonijam] Blēram vēl bija gari mati,” ironizē izdevums. Savukārt vēja ģeneratori, kā parādīja nesenais ugunsgrēks vienā šādā objektā Skotijā, der tikai apkurei un apgaismojumam.
Izdevums apgalvo, ka atomenerģētika ir drošāka nekā jebkurš cits efektivitātes ziņā ar to salīdzināms enerģijas avots. Fukušimā cilvēki gāja bojā nevis avārijas AES dēļ, bet gan cunami rezultātā, teikts rakstā. Kas attiecas uz Černobiļu, tad šī katastrofa tikai „rāda, ka atomenerģija patiešām var kļūt bīstama tehnoloģiski atpalikušu valstu rokās”.
Tāpat izdevums uzskata, ka neizmantotas iespējas pastāv arī tradicionālajā naftas ieguves sfērā. Pasaules naftas krājumu izsīkšanas prognozējamais termiņš pastāvīgi tiek attālināts: „Pirms 30 gadiem tika prognozēts, ka nafta izsīks pēc 20 gadiem, šodien jau tiek minēti 40 līdz 50 gadi”. Pēc izdevuma domām, ļoti perspektīvi virzieni ir dziļūdens urbumi Meksikas līcī un slānekļa gāzes un naftas smilšu atradņu Kanādā izstrāde.
„Tāpat kā attiecībā uz jebkuriem citiem stratēģiskajiem draudiem, reakcijai uz enerģētisko šantāžu jābūt izlēmīgai un saprātīgai. Pirmais solis ir saprast, ka draudi patiešām pastāv, un šobrīd ir redzamas pazīmes tam, ka rietumvalstu valdības sāk to apzināties.” Tagad pienācis laiks arī izlēmīgai rīcībai, aģitē The Daily Mail.