Labākie jaunumi, ir, kā raksta izdevums, ka no trim Latvijas oligarhiem, kuru ietekme bijusi nāvējoša valsts politikai visus pēdējos 20 gadus, parlamentā vairs palicis tikai viens, kura partija saņēmusi vien 12% balsu. Nav mainījies arī lielākās vēlētāju daļas noskaņojums, kamdēļ līdzīgi domājošajām premjera Valda Dombrovska Vienotībai un eksprezidenta Valda Zatlera vadītājai partijai jaunajā parlamentā kopā būs 41 (pēc CVK ziņām – 42 – diena.lv) vieta.
Ar to ir pietiekami, lai sāktu koalīcijas veidošanu, taču sliktā ziņa ir tā, ka neviens no iespējamajiem koalīcijas partneriem nav ideāls. Koalīcija ar Zaļo un Zemnieku savienību nav iespējama, jo tieši šīs partijas rīcība kļuva par iemeslu ārkārtas vēlēšanu izsludināšanai, līdz ar to paliek tikai trīs iespējas, raksta The Economist.
Viena no tām ir veidot lielo koalīciju ar Saskaņas centru, kas ir nominālais vēlēšanu uzvarētājs, un palielinājis atbalstu par 3%, salīdzinot ar 2010. gada vēlēšanām, norāda izdevums, piebilstot, ka Saskaņas centram tā būtu politiskā debija valsts mērogā, taču partija jau sadarbojas ar latviešu partiju un ir pie varas valsts galvaspilsētā Rīgā.
Saskaņas centra galvenie atbalstītāji ir etniskie krievi, kādu ir aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, puse no kuriem ir Latvijas pilsoņi – piedzimuši kā tādi, vai arī ieguvuši pilsonību naturalizācijas rezultātā, norāda The Economist.
Pagātnē šī partija noraidīja ideju, ka Latvijas padomju periods bijusi „okupācija”, par ko nešaubās neviena no latviešu partijām. Saskaņas centrs, pēc daudzu latviešu domām, it kā apvieno cilvēkus, kuri mēģina paturēt Latviju Padomju Savienībā. Partijai it kā ir sakari ar Krievijas premjerministra Vladimira Putina partiju Vienotā Krievija. Daudzu latviešu acīs, Saskaņas centra uzaicināšana valdībā būtu tas pats, kas Kremļa (vai Gazprom) uzaicināšana atpakaļ uz Latviju, raksta izdevums.
Tomēr Saskaņas centrs var mainīties un neprātīgie vēsturiskie strīdi par pagātni šobrīd diezin vai ir galvenais latviešiem, kuri uztraucas par emigrāciju, sliktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, korupciju un bezdarbu. Arī partijas līderis Nils Ušakovs izteicies, ka viņš „nav alerģisks” pret terminu „okupācija”, tomēr viņam nav pieņemami, ka cilvēkus, kuri ieradušies valstī padomju laika posmā dēvē par „okupantiem”. Tas rada telpu sarunām. Bez tam Latvijai nāks tikai par labu, ja Saskaņas centrs pārstās būt par partiju, par kuru tiek atdotas protesta balsis, un uzņemsies atbildību nacionālā līmenī. Tāpat varētu piešķirt krievu valodai lielāku nozīmi valstī, teikts publikācijā.
Cits iespējamais partneris ir konservatīvo, etnonacionālistu un ekonomisko liberāļu koalīcija Nacionālā apvienība. Pēdējā ir daudz strādājusi, lai atbrīvotos no ekstrēmistu slavas un dažiem gados jaunākiem radikāliem biedriem. Arī tās programma ir mērenāka, nekā dažu atsevišķu biedru uzskati (piemēram, par apmācību latviešu valodā procenta palielināšanu skolās), tādēļ arī šajā gadījumā paliek liela telpa sarunām, raksta The Economist.
Trešais iespējamais variants – Zatlers un Dombrovskis izvēlas veidot mazākuma valdību, slēdzot slepenus līgumus ar pārējām partijām par atbalstu svarīgos balsojumos. Vēl vienas vēlēšanas nevienam nav vajadzīgas, noslēdz izdevums.