ASV, kurai ar Dienvidkoreju ir cieša militārā sadarbība jau kopš Korejas kara, proti, kopš pagājušā gadsimta 50. gadu pirmās puses, šobrīd Dienvidkorejā dislocējusi vērā ņemamu bruņojumu un vairāk nekā 28 tūkstošus karavīru. Kaut šobrīd neesot pamata domāt, ka Tramps uzreiz būtu gatavs Kimam piedāvāt ASV karavīru izvešanu apmaiņā pret Vašingtonas prasībām apturēt kodolieroču un ballistisko raķešu programmu, varētu tikt pieņemti kompromisi, kas negatīvi atsauktos uz ASV-Dienvidkorejas militāro sadarbību ilgtermiņā, raksta AP.
Daļēji šīs bažas balstītas Trampa retorikā, kas ir ierasti kategoriska un asa, bet ne vienmēr precīzi ieskicē prezidenta patiesos nodomus. Tramps ne reizi vien izteicies, ka ASV kontingenta uzturēšana Dienvidkorejā izmaksā dārgi, jo īpaši dārgas esot visai regulārās Dienvidkorejas un ASV bruņoto spēku militārās mācības. Pērn kā labas gribas žestu Ziemeļkorejas līderim Tramps jau atcēla vērienīgas militārās mācības, augustā turklāt paziņojot, ka "neesot nekāda iemesla atsākt kopīgas militārās mācības ar Dienvidkoreju".
Tramps kā vienu no faktoriem izcēlis arī izmaksas, slavējot ietaupījumus saistībā ar mācību atcelšanu. Aģentūra Reuters noskaidroja, ka apturētās mācības, kas ar nosaukumu Freedom Guardian tika aizsāktas 1976. gadā un regulāri notiek augustā vai septembrī, būtu izmaksājušas 14 miljonus ASV dolāru. Salīdzinājumam - vietne Politico aplēsusi, ka Trampa ceļojums uz viņa Floridas rezidenci Mar-a-Lago varētu izmaksāt pat trīs miljonus dolāru, un Tramps uz par "Ziemas Balto namu" nodēvēto rezidenci dodas visai regulāri. CNN 2017. gada aprīlī - dažus mēnešus pēc Trampa inaugurācijas amatā - aplēsa, ka, turpinot uz Floridu ar pavadošo svītu doties tikpat regulāri, prezidents jau pirmajā gadā varētu "pārtrumpot" sava priekšteča amatā Baraka Obamas ceļošanas izdevumus abu prezidentūras termiņu laikā.
Atsevišķu politikas vērotāju bažas pastiprina arī Dienvidkorejas prezidenta Muna Dže Ina centieniem kā prioritāti noteikt attiecību uzlabošanu ar Phenjanu, nevis alianses stiprināšanu ar Vašingtonu, kuras kontingenta atrašanās Dienvidkorejā šobrīd ir drošības garants pret iespējamu Ziemeļkorejas apdraudējumu.
"ASV-Dienvidkorejas alianse šobrīd ir pamatīgi "nevesela"," nesenā uzrunā izteicies valsts finansētā Korejas Nacionālās apvienošanas institūta Dienvidkorejā bijušais vadītājs Kims Tae Vu.
No ASV puses šobrīd oficiāli nav izskanējuši nekādi plāni par dislocēto karavīru skaita samazināšanu, bet daži ASV aizsardzības jomas aprindās esot izteikušies, ka kontingenta samazināšanas kārts varētu tikt likta sarunu galdā ar Ziemeļkoreju vismaz kā diskusiju rīks. Reālistiskāka esot iespēja, ka pamatīgi tiek samazināts kopīgo militāro mācību skaits un vēriens, kas ekspertu ieskatā būtiski samazinātu Dienvidkorejas-ASV apvienoto spēku gatavību koordinēti reaģēt apdraudējuma gadījumā, raksta AP.
Lielākā daļa Dienvidkorejā dislocēto karavīru rotācijas kārtībā tur atrodas ne ilgāk par gadu, un regulāras mācības ir kritiski svarīgas, lai spētu veiksmīgi kaujas situācijā sadarboties ar citas kultūras un valsts bruņotajiem spēkiem.
"Karavīru kaujas prasmes tiek kaldinātas regulārās mācībās. Ja veselu gadu nenotiek vērā ņemamas apvienoto spēku mācības, mums Dienvidkorejā būs karavīri, kuri tajās nekad nebūs piedalījušies," bažas pauž Seulā bāzētās domnīcas Korejas Nacionālās stratēģijas izpētes institūts pētnieks Muns Sons Muks.
Ziemeļkoreja savukārt ASV-Dienvidkorejas apvienotās mācības regulāri nodēvējusi par "gatavošanos iebrukumam" un izmantojusi tās kā ieganstu un attaisnojumu nepieciešamībai attīstīt kodolarsenālu.
Jāatgādina, ka Singapūrā Tramps un Kims parakstīja deklarāciju, kurā apņēmās virzīties uz Korejas pussalas denuklearizāciju, gan neminot nekādus konkrētus termiņus un soļus.
Paredzēts, ka otrais Trampa un Kima samits notiks 27. un 28.februārī Hanojā.
TrollisJT
Politologs
Domāts ASV Vēstniecībai