Vēstuli parakstījusi arī Nobela Miera prēmijas 1976.gada laureāte Meirida Korigana Makvaira, kurai prestižā balva tika piešķirta par ieguldījumu Ziemeļīrijas miera veicināšanā, kā arī Argentīniešu mākslinieks Adolfo Peress Eskivels, kurš 1980.gadā saņēma miera prēmiju par protestiem pret militāro diktatūru. "Norvēģijas Nobela komiteja ir pārdefinējusi un pārveidojuši balvu veidā, kas nav savienojams ar likumam," norādījuši Nobela Miera prēmijas laureāti, piebilstot, ka komitejai būtu jārespektē prēmijas dibinātāja Alfrēda Nobela vēlmes un redzējums, saskaņā ar kuru miera prēmija noteikti nepienāktos ES.
Jau ziņots, ka Nobela komitejas lēmums šā gada Nobela Miera prēmiju piešķirt ES tika uztverts neviennozīmīgi. Daudzi šādu lēmumu atbalstīja, bet citi tikmēr tam veltīja asu kritiku. Līdzās prestižajam apbalvojumam ES tiks pasniegta arī astoņus miljonus zviedru kronu (652 000 latu) liela naudas balva, ko ES nolēmusi ziedot karos un konfliktos cietušajiem bērniem. Tutu, Makvaira un Eskivels aicinājuši naudas balvu ES neizmaksāt.
Jāatgādinaa, 18 Eiropas Savienības (ES) līderi ir pieņēmuši ielūgumu apmeklēt Nobela Miera prēmijas pasniegšanas svinīgo ceremoniju Oslo, bet seši paziņojuši, ka neieradīsies, tostarp Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts un Čehijas prezidents Vāclavs Klauss.
Pēc negaidītā paziņojuma, ka Nobela Miera prēmija šogad piešķirta ES, bloka prezidents Hermans van Rompejs uzaicināja visu 27 dalībvalstu un topošās dalībvalsts Horvātijas līderus apmeklēt svinīgo ceremoniju, kas tradicionāli tiek rīkota Alfrēda Nobela nāves gadadienā 10.decembrī.
Svinīgajā ceremonijā Nobela Miera prēmiju saņems ES vadības trijotne - Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu, Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs un parlamenta prezidents Martins Šulcs. Savukārt ES dalībvalstu līderi ceremonijas laikā atradīsies skatītāju rindās.