Vairumu tieslietu padomes locekļu līdz šim izraudzījās tiesu varas pārstāvji, bet pagājušā mēneša referendumā šīs pilnvaras tika piešķirtas likumdevējiem.
Kritiķi norāda, ka šīs solis tiesu varu politizēs. Valdība savukārt skaidro, ka tādējādi tiek stiprināta "demokrātiskā leģitimitāte".
Turcijas divas lielākās opozīcijas partijas balsojumu parlamentā boikotēja, skaidrojot, ka referendums bijis nelikumīgs un tāpēc būtu jāanulē.
Atbilstoši referendumā apstiprinātajām pārmaiņām locekļu skaits Tiesnešu un prokuroru padomē, kas pārrauga tiesnešus, tiks samazināts no 22 uz 13.
Pirmais konstitucionālo pārmaiņu punkts, kas ļauj prezidentam būt politiskās partijas biedram, stājās spēkā šomēnes, kad viņš pievienojās valdošajai Taisnīguma un attīstības partijai (AKP). Sagaidāms, ka Erdogans stāsies partijas vadītāja amatā ārkārtas kongresā svētdien.
Pārējās juridiskās pārmaiņas tiks īstenotas pēc parlamenta vēlēšanām, kas tiek plānotas 2019.gada novembrī.
Līdz ar šīm reformām prezidents varēs izstrādāt budžeta projektu, izsludināt ārkārtas stāvokli un izdot dekrētus bez parlamenta apstiprinājuma.