Urugvajas juridisko un sociālo studiju institūts (IELSUR) pirmdien iesniedza sūdzību pret aptuveni 100 militārpersonām.
Institūts vērsies tiesā 90 cilvēku vārdā, kuri, militārajam režīmam 1975.gadā uzsākot desmitgadi ilgušo komunistu vajāšanu, nonāca ieslodzījumā.
Militārpersonas tiek apsūdzētas spīdzināšanā un par pazemojošu un necilvēcīgu izturēšanos pret aizturētajiem visu apcietinājuma laiku, AFP paziņoja IELSUR advokāts.
Pagājušajā nedēļā prasību tiesā iesniedza arī 28 sievietes, kuras apgalvo, ka seksuāli izmantotas, kamēr atradušās apcietinājumā diktatūras laikā.
Ceturtdien Urugvajas parlaments atcēla 1986.gada amnestijas likumu, kas gadiem ilgi kavēja izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus, kuri pastrādāti tā dēvēto Latīņamerikas "netīro karu" laikā pagājušā gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados.
1986.gada likums paredzēja, ka tiesnešiem jākonsultējas ar izpildvaru par to, kuri cilvēktiesību pārkāpumu gadījumi būtu iztiesājami. Teju divdesmit gadus Urugvajas valdība noraidīja visus lūgumus sākt izmeklēšanu. Situācija mainījās tikai 2005.gadā, kad toreizējais prezidents Tabare Vaskess deva atļauju sākt pirmās tiesas prāvas.
2000.gadā nodibinātā prezidenta miera komisija atklāja, ka divpadsmit gadus ilgās diktatūras laikā nolaupīti 38 cilvēki. Viņi tikuši nogalināti vai arī miruši spīdzināšanas laikā.
Tolaik Urugvajas armija sadarbojās ar kaimiņvalstu bruņotajiem spēkiem, lai īstenotu slepenu plānu kreisi noskaņoto oponentu iznīcināšanai, un daudzi urugvajieši tika aizturēti un nogalināti kaimiņvalstīs Argentīnā, Čīlē, Paragvajā, Brazīlijā, Kolumbijā un Bolīvijā.
Vairākas Latīņamerikas valstis ir uzsākušas izmeklēšanu pret bijušajiem armijas virsniekiem un valsts vadītājiem saistībā ar pagājušā gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados pastrādātajiem noziegumiem, kad labēji noskaņotie režīmi vajāja kreisos oponentus visā kontinentā.