Armēnijas amatpersonas pēcāk apsūdzēja Azerbaidžānas spēkus mēģinājumā ieiet Armēnijas teritorijā un paziņoja, ka sadursmēs uz robežas nogalināti vismaz 49 Armēnijas karavīri.
"Azerbaidžānas spēki turpina izmantot artilēriju, tranšeju mīnmetējus un bezpilota lidaparātus (..), uzbrūk militārajai un civilajai infrastruktūrai. Ienaidnieks cenšas virzīties uz priekšu (Armēnijas teritorijā)," paziņoja Armēnijas Aizsardzības ministrija.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans sazvanījies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu un informējis viņus par "Azerbaidžānas agresīvo rīcību pret Armēnijas suverēno teritoriju" un pieprasījis atbilstošu reakciju, paziņoja premjera birojs.
Tikmēr Azerbaidžānas ārlietu ministrs sazvanījies ar Turcijas kolēģi, un Turcija pēc sarunas paziņoja, ka Armēnijai ir jāpārtrauc provokācijas un jākoncentrējas uz miera sarunām un sadarbību ar Azerbaidžānu.
Iepriekš abas valstis ziņoja par bruņotām sadursmēm uz robežas.
"Ap plkst. 00.05 otrdien (plkst.23.05 pirmdien pēc Latvijas laika) Azerbaidžāna sāka intensīvu apšaudi ar artilēriju un lielkalibra šaujamieročiem pret Armēnijas armijas pozīcijām Gorisas, Sotkas un Džermukas pilsētu virzienā," paziņoja Armēnijas Aizsardzības ministrija. Tās paziņojumā teikts, ka Azerbaidžāna arī izmantojusi dronus.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apsūdzēja Armēniju "liela mēroga graujošās darbībās" uz robežas pie Daškesanas, Kelbadžaras un Lačinas rajoniem, un piebilda, ka tās armijas pozīcijas "tika apšaudītas, tostarp ar mīnmetējiem".
"Ir zaudējumi [Azerbaidžānas] karavīru vidū," teikts ministrijas paziņojumā, neminot konkrētus skaitļus.
Armēnija pagājušonedēļ apsūdzēja Azerbaidžānu viena Armēnijas karavīra nogalināšanā apšaudē uz robežas.
Azerbaidžāna augustā paziņoja, ka ir zaudējusi vienu karavīru. Kalnu Karabahas armija paziņoja, ka divi tās karavīri ir nogalināti un vairāk nekā 10 ievainoti.
Starp Armēniju un Azerbaidžānu ir notikuši divi kari - 20.gadsimta deviņdesmitajos gados un 2020.gadā - par armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Nule kā notikušās sadursmes ir lielākās kopš kara 2020.gadā.
Armēnijas premjerministrs otrdien sasauca valsts drošības padomes ārkārtējo sēdi, kurā nolemts oficiāli lūgt militāru palīdzību Krievijai.
Armēnija ir Krievijas vadībā izveidotās Kolektīvās Drošības līguma organizācijas (KDLO) dalībvalsts. Šajā militārajā aliansē ir arī Baltkrievija un trīs Vidusāzijas valstis - Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna.
Papildināta visa ziņa