Ja no Siksta kapelas skursteņa paceļas melni dūmi, tas nozīmē, ka jaunais pāvests vēl nav ievēlēts. Savukārt balti dūmi ir zīme, ka katoļu baznīcai ir jauns pāvests. Saskaņā ar senu tradīciju dūmi tika padarīti melni, degošajiem biļeteniem uzlejot darvu, savukārt balti - pieliekot mitrus salmus.
Tomēr pēc vairākiem gadījumiem, kad dūmi iekrāsojās pelēki, nedodot skaidrību par balsošanas iznākumu, Vatikāns nolēma pāriet uz drošāku tehniku, proti, dūmu svecēm. Ķimikālijas pirmo reizi tika izmantotas 2005.gada konklāva laikā.
Melnu dūmu radīšanai tiek izmatots ķimikāliju savienojums no kālija perhlorāta, antracīta un sēra, bet balti dūmi tiek radīti, dedzinot kālija hlorātu, laktozi un kolofoniju.
Siksta kapelā tiek izmantotas divas krāsnis. Vienā tiek dedzināti kardinālu biļeteni, otrā - ķimikālijas. Dūmi tiek izvadīti pa vienu skursteni. Elektronisks kontrolpanelis ļauj izvēlēties starp minētajiem diviem ķimikāliju sastāviem, no kuriem nepieciešamais tiek sadedzināts kopā ar biļeteniem.
Jau ziņots, ka, sākot ar trešdienu, biļeteni tiks dedzināti ik pēc divām balsošanas kārtām - diviem rīta un diviem pēcpusdienas balsojumiem. Lai kļūtu par pāvestu, kandidātam ir jāsaņem vismaz divas trešdaļas balsu.
Kā spēcīgākie kandidāti uz pāvesta amatu visbiežāk tiek minēti Itālijas kardināls Andželo Skola, Brazīlijas Odilu Šērers un Kanādas Marks Uellē. Vatikāns paudis cerību, ka balti dūmi virs Siksta kapelas pacelsies līdz Lieldienām, kas šogad iekrīt 31.martā.