Amerikānim savainota kreisā roka, bet spānis nobrāzis seju. Abi tika nogādāti slimnīcā, kur viņiem tika sniegta medicīniskā palīdzība.
"Es domāju, ka citi skrējēji bija gandrīz bīstamākai nekā buļļi (..). Es vienā brīdī gandrīz pakritu," pēc skrējiena norādīja 23 gadus vecs students no Bostonas, kas piedalījās skrējienā kopā ar diviem draugiem.
"Tā bija satriecoša pieredze (..). Man prieks, ka atbraucu," viņš piebilda. Skrējiena laikā viens no vēršiem piespieda kādu skrējēju ar galvu pie zemes un vīrietim tikai par mata tiesu izdevās izglābties no sabradāšanas.
Kopumā festivālā vēršu skrējienos šogad buļļi ar ragiem sadūruši četrus vīriešus.
Sestdien kājā tika sadurts kāds 73 gadus vecs pensionējies arhitekts no Pamplonas. Viņam tika veikta operācija un viņš joprojām atrodas slimnīcā.
Pirmdien milzīgs bullis ievainoja divus britus un kādu amerikāni, bet viņu traumas ir salīdzinoši vieglas.
Vēršu skrējieni Pamplonā notiek kopš 1911.gada. Katru rītu seši cīņu vērši tiek izlaisti brīvībā senās pilsētas centra ielās. Viņi skrien uz arēnu, kur vakarā tiek nogalināti vēršu cīņā un vēlāk servēti pilsētas restorānos. Drosminieki, lielākoties tērpušies baltā ar sarkaniem kaklautiem, skrien līdzās vēršiem, apbruņojušies ar sarullētām avīzēm, tomēr daudzi dalībnieki pārkāpj noteikumus un pieskaras dzīvniekiem ar rokām.
Skrienot vērši var sasniegt ātrumu līdz 24 kilometriem stundā, un sevišķi bīstami tie kļūst brīdī, kad nošķiras no bara. Bet, neskatoties uz briesmām, daudzi dalībnieki šajā festivālā atgriežas arī nākamajā gadā.
Nopietnas traumas parasti guvuši aptuveni trīs procenti no savainotajiem.
Pēdējais nāves gadījums festivāla laikā tika reģistrēts pirms trim gadiem, kad kādu 27 gadus vecu spāni vērsis nobadīja līdz nāvei, ar ragiem caurdurot viņa kaklu, sirdi un plaušas.
Svētā Fermina festivāls oficiāli beigsies ceturtdien pusnaktī, kad tūkstošiem cilvēku ar svecēm rokās sapulcēsies laukumā pie pilsētas domes un nodziedās sērīgo festivāla noslēguma dziesmu "Pobre de Mi", kas tulkojumā nozīmē "Nabaga es".
Tiek uzskatīts, ka vēršu skrējieni sākušies jau 16.gadsimtā, bet pasaulē šis pasākums kļuva slavens, pateicoties Ernesta Hemingveja 1926.gada romānam "Un saule lec". Tagad uz pilsētu, kur dzīvo aptuveni 200 000 cilvēku, ik gadu dodas simtiem tūkstošu apmeklētāju no visas pasaules.