Vācijas sabiedrībā Augšteina ievietošana šajā sarakstā izsaukusi plašu neapmierinātību, neizpratni un virkni apsūdzību. Simona Vīzentāla centrs ierindojis Augšteinu saraksta devītajā vietā, praktiski nostādot viņu uz viena līmeņa ar Ēģiptes Musulmaņu brālību un Irānas režīmu, kas atzīti par pasaules lielākajiem antisemītiem.
Pārsteigumu par šādu soli paudusi arī Berlīnes Tehniskās universitātes antisemītisma izpētes centra pētniece Juliāne Vetzele. "Protams, var apgalvot, ka Augšteina Izraēlas politikas kritika dažreiz ir pārmērīga, bet tai nav nekādas saistības ar antisemītismu," sarunā ar sabiedrisko radio Deutsche Welle (DW) atzīmējusi Vetzele.
Apsūdzot Augšteinu antisemītismā, Simona Vīzentāla centrs balstījies uz pieciem viņa citātiem. Tie visi ir izvilkumi no Augšteina rakstiem žurnāla Der Spiegel tīmekļa vietnei. Tajos Augšteins kritizējis Izraēlas ārpolitiku un aizstāvējis vācu rakstnieka, Nobela prēmijas laureāta Gintera Grasa dzejoli, kas izpelnījies asu kritiku Izraēlā. Piemēram, 2012.gada novembrī 45 gadus vecais žurnālists rakstīja: "Bet ebrejiem ir pašiem savi fundamentālisti. Tie tikai dažreiz tiek dēvēti citādāk (..). Viņi veido desmit procentus no septiņiem miljoniem izraēliešu (..). Šie cilvēki ir veidoti no tās pašas mīklas kā viņu islāmistu ienaidnieki." Vetzele šajā citātā nesaskatīja nekā antisemītiska.
Iekļaut Augšteinu antisemītu sarakstā Simona Vīzentāla centru pamudināja poļu ebreju izcelsmes vācu publicists Henriks Broders, kurš Vācijā tiek uzskatīts par vispārzināmu provokatoru un savulaik izteicies, ka Augšteins nav izveidojis karjeru Gestapo tikai tāpēc, ka piedzimis pēc Otrā pasaules kara. Rabīns Abrahams Kūpers, kurš ir atbildīgs par saraksta veidošanu, paziņojis, ka no sava viedokļa neatkāpsies.
Tikmēr Vācijas Centrālā ebreju padome paudusi neizpratni, kādēļ Simona Vīzentāla centrs paļāvies uz Brodera spriedumiem, un norādījusi, ka centrs, acīmredzot, ne tuvu neizprot Vācijas realitāti. Augšteinam atbalstu pauduši arī vairāki pazīstami politiķi.
Pats Augšteins 29.decembrī paziņoja, ka ciena Simona Vīzentāla centru par tā cīņu pret antisemītismu, tādēļ organizācijas lēmumus viņu apbēdinājis jo vairāk. Viņš norādīja, ka šāds solis bez šaubām vājinās šo cīņu, jo šajā gadījumā par antisemītismu nodēvēta kritiskā žurnālistika.