Tiesa atzina par nelikumīgu maksājumu sistēmas atteikšanos pārskaitīt naudas pārvedumus uz WikiLeaks kontiem un pieprasīja, lai Validator 14 dienu laikā atjaunotu maksājumu veikšanas iespējas. Gadījumā, ja Valitor kavēsies ar spieduma izpildi, kompānijai nāksies obligāti maksāt naudas sodu 800 tūkstošu Īslandes kronu (aptuveni 6200 ASV dolāru) apmērā ik dienu.
WikiLeaks pārstāve Kristina Hrafnsona, kā vēsta aģentūra Associated Press, nosaukusi šo civilspriedumu par „ļoti svarīgu soli” interneta medija cīņā par iespējas saņemt ziedojumus caur maksājumu sistēmām atjaunošanu. K. Hrafnsona tāpat atgādināja, ka pašlaik analoģiskas prasības izskata arī Dānijas un Beļģijas tiesas.
Interneta medijs WikiLeaks kļuva plaši zināms pēc tam, kad publicēja vairākus simtus konfidenciālu dokumentu par karadarbību Irākā un Afganistānā. Savukārt 2010. gadā WikiLeaks sāka publicēt slepeno saraksti starp ASV Valsts Departamentu un šīs valsts diplomātiskajām pārstāvniecībām visā pasaulē, kas izraisīja virkni skandālu un izsauca oficiālas Vašingtonas asi negatīvu reakciju.
2010. gada beigās maksājumu sistēmas Visa un Mastercard bloķēja iespējas pārskaitīt naudas līdzekļus uz WikiLeaks kontiem, analoģiski rīkojās arī sistēma PayPal, kura oficiāli atzina, ka atslēgt maksājumus WikiLeaks pieprasījis ASV Valsts Departaments. Visa un Mastercard savukārt atteicās komentēt aizdomas par oficiālās Vašingtonas spiedienu.
Maksājumu sistēmu darbību rezultātā tika apdraudēta WikiLeaks pastāvēšana, jo, kā aprēķināja projekta īstenotāji, finansu „blokāde” liedza saņemt līdz 95 procentiem ienākumu. WikiLeaks uzskata, ka 2011. gadā projekts zaudējis 40-50 miljonus eiro , pie kam tā darbības nodrošināšanai ir nepieciešami aptuveni 3,5 miljoni ASV dolāru gadā.