"Prezidents Žaks Širaks nomira šorīt, savas ģimenes ieskauts," paziņoja viņa znots Frederiks Salā-Barū.
Širaks divreiz ieņēma premjerministra amatu - no 1974.gada līdz 1976.gadam un no 1986.gada līdz 1988.gadam.
No 1977. līdz 1995.gadam Širaks bija Parīzes mērs.
Širaks bija viena no populārākajām politiskajām figūrām Francijā, neskatoties uz apsūdzībām korupcijā, kad viņš bija Parīzes mērs, par ko viņam 2011.gadā tika piespriests nosacīts divu gadu cietumsods.
Viņš nepiekrita tiesas lēmumam, bet to neapstrīdēja, sakot, ka franču tauta zina, ka viņš ir godīgs cilvēks, kurš strādājis tikai Francijas diženuma un miera labā.
Širaks prezidenta amatā tika ievēlēts 1995.gadā un 2002.gadā pārvēlēts, kopumā pavadot valsts galvas amatā 12 gadus. Tādējādi viņš kļuvis par otru ilgāk valdījušo prezidentu pēckara Francijā aiz Fransuā Miterāna, kurš ieņēma prezidenta amatu pirms Širaka.
Uz starptautiskās skatuves Širaka skaļākais solis bija stingrā nostāšanās pret ASV vadīto iebrukumu Irākā 2003.gadā.
"Žaks Širaks ir daļa no Francijas vēstures," sacīja parlamenta spīkers Rišārs Ferāns.
Širaks aiz sevis atstājis "Franciju tādu, kāds bija viņš pats, - sarežģītu, dažreiz pretrunu skartu un vienmēr motivētu," norādīja Ferāns.
Francijas parlamentā abās palātās šodien tika ievērots klusuma brīdis Širaka piemiņai.
Širaks 2005.gadā pārdzīvoja sirdstrieku un 2013.gada decembrī viņam tika veikta nieru operācija. Pēdējos gados viņš sabiedrībā parādījās reti.
"Viņš tik ļoti mīlēja Franciju. Viņš mīlēja cilvēkus," telekanālam BFM sacīja aktrise un bijušā līdera draudzene Lina Reno.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents un bijušais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers norādīja, ka Eiropa zaudējusi lielisku valstsvīru.
Uzzinot par viņa nāvi, Francijā cieņas apliecinājumi Širakam izskanējuši no plaša politiskā spektra.
Galēji labējās Francijas Nacionālās apvienības (RN) līdere Marina Lepēna sacīja, ka Širaks bija gatavs nostāties pret neprātu un karu Irākā.
Širaks "mīlēja Franciju vairāk, nekā tie, kuri nāca pēc viņa," norādīja arī kreiso radikāļu līderis Žans Liks Melanšons.
papildināta visa ziņa