Trīs dienu laikā "Grieķijas parādu izpirkšanas fondam" ziedojuši apmēram 46 000 cilvēku, taču savāktā summa joprojām nav ne tuvu nepieciešamajiem 1,6 miljardiem eiro.
"Visa šī uztraukšanās par Grieķiju kļūst garlaicīga," sacīja ziedojumu vākšanas kampaņas autors Toms Fīnijs, kurš strādā apavu veikalā Lielbritānijā. "Kāpēc gan mēs, tauta, nevaram to atrisināt? Eiropas Savienībā ir 503 miljoni cilvēku. Ja mēs katrs ziedotu dažus eiro, mēs varētu atrisināt Grieķijas problēmas un ļautu tai drīzumā atgūties. Tik vienkārši."
"Es saprotu, ka daudzi cilvēki to varētu uztvert kā joku, taču ziedojumu vākšana var palīdzēt," piebilda Fīnijs.
Viņš ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka neesot nekādā veidā saistīts ar Grieķiju, taču esot sācis ziedojumu vākšanas kampaņu, "lai palīdzētu grieķiem, kurus skāruši taupības pasākumi".
Fīnijas sacīja, ka sociālajos tīklos esot saņēmis "simtiem vai pat tūkstošiem" laba vēlējumu no visas Eiropas, kā arī draudzības uzaicinājumus no "apmēram 30 dažādām grieķu sievietēm".
Pirmajā diennaktī lielākā daļa ziedojumu nāca no Lielbritānijas un Vācijas, kuru valdības ieņēmušas stingru pozīciju jautājumā par parādu atdošanu.
Sākotnēji par pilnas parāda summas segšanu tika piedāvāta neliela Grieķijas sala, taču, tā kā Grieķijas valdība nebija devusi piekrišanu tādam darījumam, dāsno solījumu nācās dzēst.
Kad medijos parādījās ziņas par projektu, katru stundu tika ziedoti vidēji 5000 eiro. Lai savāktu pilnu parāda summu noteiktajā laikā, ik stundu būtu jāsaņem ziedojumi vidēji 9,5 miljonu eiro apmērā.
Fīnijs solījis atgriezt ziedoto naudu, ja mērķis netiks sasniegts turpmāko sešu dienu laikā.
Kā ziņots, eirozonas finanšu ministri otrdien atteicās pagarināt Grieķijas glābšanas programmas termiņu, bet trešdien sarunas turpināsies, paziņojušas amatpersonas. Ciprs bija pieprasījis glābšanas programmas īstermiņa pagarinājumu, lai izvairītos no "tehniskas maksātnespējas" Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), kuram Atēnām otrdien bija jāatmaksā 1,6 miljardi eiro.