Kā ziņots, svētdien notikušajās vēlēšanās AfD izcīnīja 12,6% balsu, iegūstot trešo lielāko pārstāvniecību Bundestāgā un kļūstot par pirmo parlamenta apakšpalātā iekļuvušo partiju pēdējā pusgadsimta laikā, kas politiskajā spektrā atrodas pa labi no kancleres Angelas Merkeles pārstāvētajiem konservatīvajiem (CDU/CSU).
Jau pirmdien Petrija negaidīti paziņoja, ka nepievienosies AfD Bundestāga frakcijai, un pēc šī paziņojuma strauji atstāja zāli, kur notika partijas vadības rīkotā preses konference.
Petrija jau sen iesaistīta konfliktā ar citiem radikālāk noskaņotajiem partijas līderiem, tomēr viņas pirmdienas paziņojums pārējo AfD vadību pārsteidza.
Viņa norādīja, ka AfD beidzot jāatrisina savas iekšējās pretrunas, kā arī paziņoja, ka atteikties no Bundestāga deputāta amata negrasās.
Atšķirībā no pārējiem partijas līderiem, kas Bundestāgā iekļuvuši, pateicoties tā dēvētajām "otrajām balsīm", kas tiek atdotas par partiju sarakstiem, Petrija mandātu ieguvusi tiešajā balsojumā, savā vēlēšanu apgabalā iegūstot visvairāk "pirmo balsu".
Pēc savas kolēģes izlēciena, otrs AfD līdzpriekšsēdētājs Jergs Meitens varēja vienīgi atzīt, ka notikušais nav iepriekš saskaņots, un atvainoties klāt esošajiem žurnālistiem.
Jau svētdienas vakarā Petrija nāca klajā ar partijas vadošo kandidātu - Alises Vīdeles un Aleksdandra Gaulanda - asu kritiku, apgalvojot, ka viņu agresīvā retorika kampaņas laikā esot atbaidījusi vidusšķiras vēlētājus.
"2013.gada AfD (..) bija skaidrs mērķis strauji kļūt par valdošo partiju," norādīja Petrija. "Anarhistiska partija, kādu vērojām pāris pēdējās nedēļās, var būt opozīcijā, taču nevar piedāvāt vēlētājam ticamu valdības programmu."
Pēc incidenta Vīdele un Gaulands atzina, ka tas radījis partijai "neveiksmīgu startu" pēc iekļūšanas Bundestāgā un ka AfD, iespējams, draud pat sašķelšanās.
"Nevaru izslēgt iespēju, ka daži viņai sekos politiskajā nekurienē," intervijā raidorganizācijai N-TV izteicās Gaulands.