Kā vēstīts, Lielbritānija jau ir noteikusi ierobežojumus iebraucējiem, paredzot, ka imigrantiem pēc nonākšanas Lielbritānijā būs jāgaida trīs mēneši, lai viņi varētu pieteikties pabalstu saņemšanai.
Arī Vācija, kurā minimālā alga ir aptuveni piecas reizes lielāka nekā Rumānijā un Bulgārijā, šobrīd spriež, kā rīkoties.
Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriēls sestdien intervijā laikrakstam Bild aicināja diskutēt par šo jautājumu.
"Es nedomāju, ka šis jautājums būtu jāpārspīlē. Taču to nevajadzētu arī pārāk zemu novērtēt," sacīja Gabriēls.
Piektdien Gabriēls sarunās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli panāca vienošanos par nepieciešamību aktīvāk vērsties pret tiem, kas vēlas ļaunprātīgi izmantot Vācijas dāsno sociālo pabalstu sistēmu.
"Mums nav vajadzīga vispārēja bulgāru un rumāņu diskriminācija, taču mums arī nevajadzētu ignorēt problēmas, kas sagaida daļu Vācijas lielo pilsētu līdz ar nabadzīgu ļaužu iebraukšanu," sacīja Gabriēls. "Nākamajā trešdienā valdība objektīvi risinās šo jautājumu pirmajā šā gada ministru sanāksmē."
Domājams, ka Vācija varētu būt visnotaļ pievilcīga valsts rumāņu un bulgāru imigrantu vidū.
Kā liecina Pasaules Bankas (PB) dati, 2014.gadā minimālā alga 19 gadus vecam darbiniekam Vācijā būs 839 eiro mēnesī, salīdzinot ar 170 eiro Rumānijā un 153 eiro Bulgārijā.
Turklāt Vācijā ir dāsna sociālo pabalstu sistēma, un uz valsts atbalstu var pretendēt jebkura ģimene ar bērniem, kas likumīgi uzturas Vācijā.
Tiesa gan, ne visi Vācijā ir satraukti par iespējamo iebraucēju pieplūdumu.
Vācijai, kuras iedzīvotāji noveco, "tuvākajos gados nepieciešami vismaz 1,5 miljoni kvalificētu darbinieku no ārvalstīm, lai varētu uzturēt izaugsmi un garantēt sociālo sistēmu," sestdien laikrakstam Neue Osnabruecker Zeitung uzsvēra Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras direktors Martins Vanslēbens. "Mums arī turpmāk ir jāuzņem imigranti, tas ir visas sabiedrības pienākums."