Pēc ministra teiktā, kompānija Mammoet piedalījusies atomzemūdenes Kursk izcelšanā no aptuveni 100 metru dziļuma, avarējušā kruīza kuģa Costa Concordia glābšanas darbos un citās sarežģītās operācijās. Vaicāts par izmaksām, ministrs atbildējis, ka šobrīd vēl notiek sarunas, bet tas būs atkarīgs no darbu ilguma, stundas izcenojuma, iekārtu nomas maksas un speciālistu ceļa un izmitināšanas izdevumiem.
Sinkevičs arī pieļāvis, ka izcelšanas izdevumi būs jāsedz lidmašīnas īpašniekiem.
Sabiedrības Klaipedos Avialinijos lidmašīna, kurā atradās divi piloti ar 40 gadu lidojumu pieredzi, avarēja 16.maijā ceļā no Gēteborgas uz Klaipēdu. Avārijas iemesli joprojām nav zināmi. Lidmašīna tika atrasta otrdienas pēcpusdienā Baltijas jūras dzelmē 124 metru dziļumā, aptuveni 700 metru attālumā no pēdējās pozīcijas, kuru bija fiksējis Zviedrijas radars.
Sākotnēji tika ziņots, ka nogrimušajā lidmašīnā cilvēku nav, bet pagājušajā ceturtdienā, izmantojot videoiekārtas, noskaidrots, ka no ārpuses kabīnē saskatāms viena cilvēka siluets. Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks pirmdien pieļāvis, ka lidmašīnā tomēr varētu atrasties abu lidotāju mirstīgās atliekas.
Pēc Sinkeviča teiktā, plānots, ka vispirms Lietuvā ieradīsies pieci speciālisti, kas izvērtēs lidmašīnas stāvokli dzelmē, noskaidros, cik tā iestigusi dūņās, un veiks skenēšanu. Šis darbs vien varētu izmaksāt 20 000-25 000 eiro. Otrajā darbu posmā, kas var izrādīties pat vairākas reizes dārgāks, tiktu veikta lidmašīnas izcelšana, kurā nīderlandiešiem palīdzētu lietuviešu kuģis.
Iespējams gan, ka tiktu nolemts lidmašīnu pacelt tikai līdz tādam dziļumam, lai varētu atgūt pilotu mirstīgās atliekas, bet vēlāk atkal nogremdēt to dzelmē, kur vraks netraucētu kuģošanai. Ja tomēr tiktu nolemts, ka izcelšana ir nepieciešama avārijas cēloņu izmeklēšanai, iespējams, ka segt izmaksas ar atpakaļejošu datumu tiktu pieprasīts īpašniekam.
Satiksmes ministrs licis saprast, ka lidaparāts An-2 nav bijis apdrošināts un tā vērtība, domājams, ir mazāka par izcelšanas darbu izmaksām.