"EK kopā ar SVF nolēma pārtraukt sarunas, kas tika rīkotas, lai sagatavotos [aizdevuma piešķiršanai]. Diemžēl mēs nesaņēmām skaidrojumus par parlamentā iesniegtajiem Ungārijas valdības plāniem attiecībā uz likumu, kurš varētu iedragāt centrālās bankas neatkarību," aģentūrai Reuters pa telefonu no Budapeštas pastāstīja komisāra pārstāvis Amadeu Altafažs.
SVF un Eiropas Komisijas (EK) ekspertu misija ieradās Budapeštā otrdien, lai sagatavotu sarunas par aizdevumu, kuras bija paredzēts sākt nākamā gada sākumā. "EK ir nobažījusies par Ungārijas varas institūciju plānu pieņemt likumus, kas var iedragāt centrālās bankas neatkarību," sacīts EK paziņojumā, kurā norādīts, ka par šo jautājumu Ungārijas valdība nav pietiekamā mērā informējusi Eiropas Centrālo banku. EK uzsver, ka "centrālo banku neatkarība ir viens Māstrihtas līguma pamatprincipiem, kas liedz [ES] dalībvalstīm mēģināt ietekmēt nacionālās centrālās bankas to uzdevumu veikšanā".
Reaģējot uz sarunu pārtraukšanu, Ungārijas forinta kurss pret eiro kritās lidz 303,42 eiro pretstatā aptuveni 301 forintam iepriekš.
Ungārijas parlamentā piektdien ārkārtas sesijā ir iecerēts balsojums par likumprojektu, kas paredz apvienot Ungārijas centrālo banku (NBH) un finanšu tirgu regulējošo institūciju (PSZÁF). Abu institūciju apvienošanu ierosināja parlamenta konstitucionālā komiteja, argumentējot šādu ierosmi ar to, ka "abu institūciju apvienošana ir adekvāta reakcija uz jaunajiem izaicinājumiem finanšu sektorā, kādus rada naudas tirgu integrācija un robežu izzušana starp banku un citiem finanšu pakalpojumiem".
Saskaņā ar ierosinājumu NBH funkcijas pārņems jauna organizācija, kuras priekšsēdētāju amatā uz sešiem gadiem iecels Ungārijas prezidents pēc premjerministra ierosinājuma. Pašreizējie NHB un PSZÁF vadītāji kļūs par jaunās organizācijas vicepriekšsēdētājiem. Valda satraukums, ka šāds risinājums rada apdraudējumu Ungārijā centrālās bankas neatkarībai un faktiski pat nozīmē tās darbības pārtraukšanu.
Jau vēstīts, ka Ungārija savu ekonomikas problēmu risināšanai plāno no SVF un ES prasīt 15 līdz 20 miljardu eiro (10,5–14 miljardu latu) lielu aizdevumu. 17.novembrī Budapešta vērsās pēc palīdzības pie SVF un ES, jo radās grūtības piesaistīt finanšu tirgos nepieciešamos līdzekļus. Vēršanās pie SVF notika, kad nacionālās valūtas forinta kurss pret eiro krasi kritās, reaģējot uz reitingu aģentūras Moody's lēmumu pazemināt Ungārijas reitingu līdz spekulatīvam līmenim. Lai atbalstītu forintu, Ungārijas centrālā banka novembra beigās paaugstināja galveno bāzes likmi par pusprocenta punktu – līdz 6,50%. Pašlaik likmes līmenis Ungārijā ir augstākais ES valstu vidū.
Ungārija 2008.gadā kļuva par pirmo ES dalībvalsti, kas lūgusi starptautisku finanšu palīdzību. Tās ekonomika toreiz tika izglābta no bankrota ar 20 miljardu eiro (14 miljardu latu) aizdevumu, kuru piešķīra SVF, Pasaules Banka un ES.
Ungārija ir lielā mērā cietusi no eiro zonas parādu krīzes, kā arī valdības īstenotās ekonomiskās politikas, kas ir satraukusi un aizbiedējusi investorus. Jaunākie dati rāda, ka Ungārijas valsts parāds pašlaik sasniedzis 82% no iekšzemes kopprodukta (IKP) pretstatā 75% jūnija beigās. Straujo parāda pieaugumu varas institūcijas saista ar forinta kursa vājināšanos.
Reitingu aģentūras un vietējie analītiķi ir brīdinājuši, ka labēji centriskās Viktora Orbāna valdības neprognozējama politika radīs negatīvas sekas valsts ekonomikā. Neapmierinātību par Budapeštas politiku paudušas arī ES amatpersonas.
Kopš nākšanas pie varas labēji centriskā Ungārijas valdība ir ieviesusi milzīgus nodokļus vairākām ekonomikas nozarēm, lai aizpildītu budžeta caurumu, kā arī būtībā nacionalizējusi apmēram astoņus miljardus latu vērtus aktīvus, kurus turēja privātie pensiju fondi.
Turklāt valdība ieviesusi pretrunīgi vērtētu shēmu, kas ļauj cilvēkiem, kuri kredītus ņēmuši ārvalstu valūtā, atmaksāt tos ar likmēm, kas zemākas par tirgū pastāvošajām, un šāda risinājuma dēļ Ungārijā strādājošajām bankām ir radušies zaudējumi.
Ungārijai pēdējā laikā bija grūtības atrast investorus, kas gribētu iegādāties tās parāda vērtspapīrus, un vairākas obligāciju izsoles vajadzēja atcelt intereses trūkuma dēļ.