89 gadus vecais Ilijesku, kas tolaik ieņēma ministra amatu komunistiskā diktatora Nikolajes Čaušesku valdībā, kopā ar divām citām režīma otrā plāna amatpersonām - Petri Romanu un Gelu Voikanu Voikulesku - pēc Čaušesku gāšanas un sodīšanas ar nāvi 1989. gada decembrī izveidoja Nacionālās glābšanas fronti, kas mēģināja saglabāt komunistiskā režīma iedibināto varas monopolu, tostarp izmantojot vardarbību.
1990. gadā Ilijesku tika ievēlēts par prezidentu. Šo amatu viņš ieņēma arī laikā no 2000. līdz 2004. gadam.
Pagājušā gada decembrī Iljesku tika izvirzītas apsūdzības par noziegumiem pret cilvēci. Apsūdzības tika izvirzītas vēl trim cilvēkiem, tostarp Voikulesku un bijušajam gaisa spēku komandierim Iosifam Rusam, kuri arī stāsies tiesas priekšā. Lieta pret Romanu ir izbeigta pierādījumu trūkumu dēļ.
Prokuratūra apsūdzējusi Iljesku un Voikulesku, ka viņi, "uzstājoties televīzijā un ar preses relīžu starpniecību tieši izplatīja dezinformāciju, veicinot vispārējas psihozes izraisīšanu." Tas savukārt noveda pie haotiskām apšaudēm un pretrunīgām armijas pavēlēm, atzinusi prokuratūra, konstatējot, ka 1989. gada decembra nekārtībās dzīvību zaudējuši vismaz 862 cilvēki.
Prokuratūra arī norādījusi, ka apsūdzēto rīcība novedusi pie Čaušesku pāra "tiesāšanas farsa" un tiem piespriestā nāvessoda izpildes.
Iljesku arī apsūdzēts noziegumos pret cilvēci par protestu apspiešanu Bukarestē 1990. gadā. Toreiz dzīvību zaudēja četri cilvēki. Gan Iljesku, gan Voikulesku ir nolieguši vainu viņiem izvirzītajās apsūdzībās. Voikulesku paziņoja, ka tā ir politiska atriebība. Saskaņā ar prokuratūras datiem par dalību mēģinājumos apspiest antikomunistisko revolūciju tiesiskajai vajāšanai jau pakļautas 275 personas. Taču saskaņā ar upuru atbalsta organizāciju datiem līdz šim notiesāti tikai pārdesmit cilvēku.