Tiesa, kura sākusi darbu ar sešu mēnešu novēlošanos, izskatīs lietas, kas saistītas ar nolaupīšanas gadījumiem, naudas atmazgāšanu, krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) fondiem, cilvēku kontrabandu un citām organizētās noziedzības darbībām.
Plānots, ka tuvāko dienu laikā tiesai izskatīšanai tiks nodotas 70 līdz 80 lietas, bet gada laikā to skaits varētu sasniegt 300, intervijā nacionālajam radio paziņoja tiesas priekšsēdētājs.
Jaunā tiesa ir galvenais instruments Bulgārijas noziedzības apkarošanas stratēģijā. Tā tika izveidota, reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) nesaudzīgo kritiku par Bulgārijas nespēju noslēgt lietas un nogādāt labi zināmus mafijas bosus aiz restēm.
Tomēr personāla un finansējuma trūkuma dēļ tiesa savu darbu uzsākusi pusgadu vēlāk, nekā plānots.
Tiesas izveide izraisīja domstarpības arī Bulgārijas parlamentā, kā arī advokātu un cilvēktiesību aizstāvju vidū. Kritiķi pauda bažas, ka tā var kļūt par politisko represiju instrumentu. Tādēļ likumdevēji bija spiesti atteikties no sākotnējās ieceres uzticēt jaunajai tiesai arī lietu izskatīšanu, kas saistītas varas ļaunprātīgu izmantošanu augstāko politiķu un amatpersonu aprindās, naudas izšķērdēšanu un citām apsūdzībām korupcijā.
Bulgārija, kura ES pievienojās 2007.gadā, ir pakļauta ciešai Briseles uzraudzībai un tiek nemitīgi mudināta īstenot plašas tiesu sistēmas reformas, lai uzlabotu lēno un neefektīvo cīņu pret noziedzību.
Tomēr 2011.gada jūlijā ES ziņojumā par situāciju Bulgārijā secināts, ka tiesu praksē joprojām pastāv nopietni trūkumi, kas noved pie daudziem attaisnošanas gadījumiem augsta līmeņa korupcijas, krāpšanas un organizētās noziedzības lietās.
Kāds nesen publiskots ziņojums vēsta, ka laika posmā no 2010.gada janvāra līdz oktobrim prokuratūra zaudējusi vidēji 17% no organizētās noziedzības lietām, 13% no lietām, kurās notikusi krāpšanās ar ES fondiem, un desmit procentos no lietām, kas saistītas ar naudas atmazgāšanu.
Kopumā Bulgārijas tiesās attaisnojošs spriedums tiek nolasīts vidēji trīs līdz četros procentos lietu.