"Esmu izlēmis uzlikt veto šim likumprojektam. Šīs izmaiņas nozīmētu, ka faktiskā vēlēšanu barjera tiktu paaugstināta no pieciem uz 16,5%," sabiedriskajā televīzijā pārraidītajā uzrunā paziņoja Duda. "Es atsakos to parakstīt (..). Grozījumu rezultātā lielai iedzīvotāju daļai nebūtu pārstāvniecības Eiropas parlamentā.
Parlaments jūlijā apstiprināja grozījumus vēlēšanu likumā, kas dod priekšrocības tādām lielajām partijām kā PiS un opozīcijā esošajai Pilsoniskajai platformai (PO), bet samazina mazāko partiju izredzes.
Jau pagājušajā nedēļā intervijā laikrakstam "Dziennik Gazeta Prawna" Duda izteicās, ka nesaskata "nepieciešamību pēc šādiem fundamentāliem ierobežojumiem iekļūšanai Eiropas Parlamentā. Praksē tas iznīcina mazākās partijas. Es par to šaubos no demokrātijas viedokļa."
Lai gan Duda prezidenta amatā ievēlēts ar PiS atbalstu, viņa attiecībās ar valdošo partiju radies zināms saspīlējums, kopš viņš pērn negaidīti uzlika veto vairākām tiesu reformas likumu normām.
Viņa toreizējais veto tika interpretēts kā zīme, kas liecina par krīzi prezidenta un PiS attiecībās, taču kopš tā laika valdošajai partijai izdevies iecerētās tiesu reformas novest līdz galam, izdarot nelielus grozījumus savās sākotnējās iecerēs, un Duda vairs nav pret to iebildis.
Taču tagad eksperti norāda, ka Dudam 2020.gadā, lai viņš tiktu atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā, varētu būt vajadzīgs mazāko partiju atbalsts.
Duda nav dūda,