Saprotot, ka ūdens smeļas mutē, abas redzamākās Pirātu partijas cenšas atgūt plašākas sabiedrības uzmanību pirms vispārējām vēlēšanām, kas Vācijā un Zviedrijā paredzētas tuvākajos divos gados.
Biedru skaits dubultojas
Pasaulē pirmā Pirātu partija tikai deviņus mēnešus pēc dibināšanas startēja 2006. gada septembrī notikušajās Zviedrijas parlamenta vēlēšanās, kurās par to nobalsoja gandrīz 35 tūkstoši jeb 0,63% vēlēšanās piedalījušos pilsoņu. Pirātu iegūto balsu skaits bija tālu no 4%, kas bija nepieciešami, lai iekļūtu parlamentā, tomēr ar to pietika, lai ierindotos desmitajā vietā starp vairāk nekā 40 partijām, kas piedalījās vēlēšanās.
Partijas zvaigžņu stunda pienāca 2009. gada vasarā notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kurās politiskais spēks saņēma 7,1% balsu, ierindojoties piektajā vietā un iegūstot vienu deputāta mandātu. Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Pirātu partija ieguva vēl vienu krēslu EP.
Pēc gada sekojošajās Zviedrijas parlamenta vēlēšanās neizdevās iegūt ne tuvu tik lielu vēlētāju atbalstu kā EP vēlēšanās, tomēr tika saņemts vairāk balsu nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās. Ar 0,65% vēlētāju atbalstu Pirātu partija ieņēma devīto vietu, kļūstot par populārāko no ārpus parlamenta palikušajām partijām.
2009. gadā neilgi pirms EP vēlēšanām Zviedrijas Pirātu partija sasniedza līdz šim lielāko biedru skaitu - 50 tūkstoši. Tas sakrita ar laiku, kad notika plašu starptautisku rezonansi ieguvušais tiesas process pret populārās interneta failu apmaiņas vietnes The Pirate Bay īpašniekiem.
Tomēr, apsīkstot uzmanībai ap The Pirate Bay lietu, samazinājās arī zviedru Pirātu partijas biedru skaits, kas vēl pirms dažām nedēļām bija septiņi tūkstoši. Pagājušās nedēļas beigās partijas vadība paziņoja, ka tās rindās ir jau ap 16 tūkstošiem biedru.
Jaunu biedru pieplūdums sākās pēc tam, kad oktobrī Zviedrijas tiesībsargājošās iestādes «apciemoja» failu apmaiņas vietni Tankafetast, uz laiku apturot failu lejupielādi no tās. Protestējot pret to, vietnes īpašnieki novirzīja visus apmeklētājus uz Pirātu partijas lapu sociālajā tīklā Facebook, raksta The Local.
Pateicoties tam, Pirātu partijai biedru skaita ziņā izdevies apsteigt pagājušajās Zviedrijas parlamenta vēlēšanās trešo vietu ieguvušo Zaļo partiju. Partijas vadībai tas licis ar cerībām lūkoties 2014. gadā paredzēto Zviedrijas parlamenta vēlēšanu virzienā. «Es ceru, ka tas nāks par labu priekšvēlēšanu kampaņai, kas sāksies pēc gada pusotra,» domā partijas līdere Anna Troberja.
Zaudē vēlētāju uzticību
Lielākā un ietekmīgākā Pirātu partija meklējama Vācijā. Tai nav deputātu valsts parlamentā vai EP, bet tai ir 45 mandāti federālo zemju parlamentos un 163 deputātu krēsli pašvaldībās. Tomēr pašlaik partija piedzīvo krīzi.
Vēl aprīlī par Pirātu partiju bija gatavi balsot 13% Vācijas iedzīvotāju. Tas ir krietni vairāk par 5%, kas nepieciešams, lai iekļūtu Bundestāgā. Partijas vadībai tas ļāva cerēt uz labiem panākumiem 2013. gada rudenī paredzētajās federālajās vēlēšanās.
Tomēr šomēnes politiskā spēka popularitāte bija nokritusi zem 5%. Sociologi pirātu popularitātes krituma iemeslus redz partijas iekšējos konfliktos un nespējā vērsties pie vēlētājiem ar konkrētu politisko piedāvājumu.
Arī pagājušās nedēļas nogalē notikušais partijas kongress noslēdzās bez vienošanās par Pirātu partijas politisko programmu, ar kuru startēt parlamenta vēlēšanās, un potenciālajiem vēlētājiem joprojām nav skaidras šī politiskā spēka nostādnes tādos jautājumos kā ekonomika, ārpolitika, enerģētika un cīņa pret korupciju.
Partijas iekšējā kārtība nosaka, ka katram biedram ir iespēja iesniegt jebkādus piedāvājumus un ikviens par tiem var izteikties, tāpēc kongresā, kas ilga divas dienas, no vairāk nekā 700 izskatīšanai iesniegtajiem jautājumiem apspriesti tika tikai daži.
Partijas vadība cer, ka politisko platformu izdosies definēt nākamajā sanāksmē 2013. gada maijā.