Pirms trim gadiem noslēgtās Ungārijas un Krievijas vienošanās par Pakšas atomelektrostacijas (AES) paplašināšanu izpilde līdz šim kavējās EK prasību dēļ. Vienošanās ir radījusi bažas, ka, izmantojot AES būvniecību, Krievija varētu mēģināt palielināt ietekmi ES enerģētikas sektorā.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kuram ir draudzīgas attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, paudis cerību, ka būvdarbi sāksies drīz pēc atļaujas saņemšanas.
Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margrēte Vestagere sacīja, ka "Ungārijas valdība ir uzņēmusies būtiskas saistības, kas ļāva Eiropas Komisijai apstiprināt investīcijas atbilstoši ES valsts palīdzības noteikumiem".
Pakšas AES paplašināšanu galvenokārt finansēs ar Krievijas aizdevumu desmit miljardu eiro apmērā. Darbus veiks Krievijas valsts kompānija "Rosatom".
Orbāna valdība ir paziņojusi, ka nespēja Pakšas AES aizstāt četrus padomju laikos būvētos reaktorus palielinās Ungārijas atkarību no Krievijas dabasgāzes elektroenerģijas ražošanā. Vides aktīvisti iebilst pret projektu, kritizējot to kā pārāk dārgu, tādu, kas padziļina Ungārijas enerģētikas sektora un Krievijas saites, kā arī uzstājot, ka lielās investīcijas nozīmē, ka Ungārija nepietiekami ieguldīs ilgtspējīgos energoresursos.
Par vienošanos paplašināt Pakšas AES Orbāns un Putins paziņoja 2014.gada janvārī.
Daļa no saistībām pret ES paredz, ka Ungārija garantēs, ka peļņu nedrīkst ieguldīt papildu elektrības ražošanas jaudas izveidē, kā arī Ungārijai atvērtā elektrības biržā ir jāpārdod vismaz 30% no jaunbūvējamo reaktoru saražotās elektroenerģijas. Jaunās Pakšas 2.AES darbība arī ir jānošķir no jau esošajiem Pakšas reaktoriem.
Pagājušā gadsimtā astoņdesmitajos gados uzbūvētā Pakšas AES nodrošina apmēram 40% no Ungārijas elektroenerģijas patēriņa. Tiek plānots, ka pēc vēl divu reaktoru uzbūvēšanas AES jauda divkāršosies.