Jaunā programma - Apvārsnis Eiropa - balstīsies uz līdzšinējās pētniecības un inovācijas programmas (Apvārsnis 2020) panākumiem un tās prioritātes ir ES globālas pētniecības un inovācijas. Plānots, ka programma Apvārsnis Eiropa turpinās izmantot Eiropas Pētniecības padomi un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktas stipendijas un apmaiņu, kā arī tajā būs jauni elementi. EK priekšlikumā ir paredzēts izveidot vienas pieturas aģentūru, kas laboratorijās radītas daudzsološākās augsta potenciāla, revolucionāras tehnoloģijas pārvērtīs tirgus produktos un palīdzēs novatoriskākiem jaunuzņēmumiem un firmām īstenot savas idejas. Jaunā Eiropas Inovācijas padome palīdzēs noteikt un finansēt ātra tempa, augsta riska inovācijas, kurām piemīt liels potenciāls radīt pilnīgi jaunus tirgus. Izmantojot divus galvenos finansēšanas instrumentus - vienu, kas paredzēts agrīnam posmam, un otru, kas iecerēts izstrādei un ieviešanai tirgū, programma sniegs tiešu atbalstu novatoriem. Tā papildinās Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) darbību.
Programma Apvārsnis Eiropa paredz jaunus ES mēroga pētniecības un inovācijas uzdevumus sabiedrības problēmu un rūpnieciskās konkurētspējas jomā, lai risinātu jautājumus, kuriem ir liela ietekme uz sabiedrības ikdienas dzīvi. Programmā EK izvirzīs jaunus uzdevumus, kas vērsti uz izteiktu Eiropas pievienoto vērtību, piemēram, cīņu pret vēzi, tīru transportu un plastmasas nepiesārņotiem okeāniem. Šos uzdevumus EK izstrādās kopā ar pilsoņiem, ieinteresētajām personām, Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm.
ES dalībvalstīm, kuras atpaliek centienos optimāli vairot savas valsts pētniecības un inovācijas potenciālu, atbalstu plānots dubultot. Turklāt jauna sinerģija ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu atvieglos finansējuma koordināciju un apvienošanu un palīdzēs reģioniem izmantot inovāciju. Par programmas "Apvārsnis Eiropa" galveno darbības principu kļūs lielāka atvērtība ir atvērtās zinātnes princips, jo publikācijām un datiem tiks pieprasīta atvērtā piekļuve. Tas palīdzēs ar ES finansējumu radītus rezultātus ieviest tirgū un palielinās to inovācijas potenciālu. Programma nodrošinās arī jaunu Eiropas partnerību paaudzi un lielāku sadarbību ar citām ES programmām, racionalizējot partnerību skaitu, lai palielinātu ietekmi Eiropas politikas prioritāšu īstenošanā, ko ES kopīgi plāno vai līdzfinansē ar tādiem partneriem kā rūpniecība, pilsoniskā sabiedrība un finansējuma fondi.
Tāpat Apvārsnis Eiropa veicinās lietderīgas un funkcionālas saiknes ar citām nākotnes ES programmām, kā piemēram, kohēzijas politika, Eiropas Aizsardzības fonds, programma Digitālā Eiropa un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kā arī ar starptautisko kodolsintēzes enerģijas projektu "ITER". Kopīgais pētniecības centrs (JRC), Komisijas zinātnes un zināšanu dienests, turpinās dot savu ieguldījumu, nodrošinot zinātnisko padomu, tehnisko atbalstu un konkrētiem tematiem veltītus pētījumus.
Ierosinātais budžeta piešķīrums 100 miljardu eiro apmērā 2021.-2027. gadam ietver 97,6 miljardus eiro no programmas Apvārsnis Eiropa, tostarp 3,5 miljardus eiro plānots piešķirt, izmantojot fondu InvestEU un 2,4 miljardus eiro no Euratom pētniecības un mācību programmas, kas finansē pētniecību un mācības kodoldrošuma, kodoldrošības un radiācijas drošības jomā. Lielāku uzmanību plānots pievērst ar enerģijas ražošanu nesaistītiem pielietojumiem, piemēram, veselības aprūpes un medicīniskām iekārtām, un ar Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktām darbībām atbalstītu arī kodolzinātnieku mobilitāti.
Par darbvietām, izaugsmi, investīcijām un konkurētspēju atbildīgais EK priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens norādīja, ka investīcijas pētniecībā un inovācijā ir ieguldījums Eiropas nākotnē. "ES finansējums ir ļāvis dažādu valstu un dažādu disciplīnu zinātnieku komandām strādāt kopā un izdarīt prātam neaptveramus atklājumus, tādējādi padarot Eiropu par pasaules klases pētniecības un inovācijas līderi. Līdz ar programmu Apvārsnis Eiropa mēs vēlamies turpināt šos panākumus un panākt jūtamas izmaiņas iedzīvotāju un sabiedrības dzīvē kopumā," uzsvēra Katainens.
Pētniecības, zinātnes un inovācijas komisārs Karlušs Muedešs piebilda, ka līdz ar jauno programmu Apvārsnis Eiropa izdosies palielināt Eiropas Pētniecības padomes finansējumu, lai nostiprinātu ES vadošo lomu zinātnes jomā pasaules mērogā un lai vairotu iedzīvotāju iesaisti, izvirzot ES pētniecībai sarežģītus jaunus uzdevumus.
Programmas Apvārsnis Eiropa vidusposma pārskatā ir teikts, ka programmas īstenošana norit pēc plāna un tādējādi tā palīdzēs radīt darbvietas un izaugsmi, rast risinājumus lielākajām sabiedrības problēmām un uzlabot cilvēku dzīvi. Pārskatā secināts, ka programmai piemīt skaidra Eiropas pievienotā vērtība un ka tā salīdzinājumā ar valsts vai reģionāla līmeņa atbalstu rada taustāmus ieguvumus. Līdz 2018.gada maijam programma atbalstījusi 18 000 projektus ar 31 miljarda eiro kopējo finansējumu.
EK priekšlikums nākamajā ES daudzgadu budžetā 2021.-2027.gadam pētniecībai un inovācijai piešķirt 100 miljardus eiro balstās uz EK ieguldījumu ES vadītāju sanāksmi 16.maijā Sofijā "Atjaunota Eiropas programma pētniecībai un inovācijai - Eiropas izdevība veidot savu nākotni", kurā aprakstīti pasākumi, kuri palīdzētu nodrošināt Eiropas konkurētspēju pasaules mērogā. Līdz ar šo programmu plānots veicināt zinātnisko izcilību, radīt jaunas zināšanas un tehnoloģijas lielākā apmērā un labvēlīgu ietekmi uz izaugsmi, tirdzniecību un investīcijām, kā arī būtisku sociālekonomisko ietekmi. Saskaņā ar aplēsēm katrs programmā investētais eiro 25 gadu laikposmā var potenciāli radīt 11 eiro atdevi iekšzemes kopproduktā. Pateicoties pētniecības un inovācijas pasākumiem, investīciju posmā no 2021. līdz 2027.gadam ES investīcijas pētniecībā un inovācijā tiešā veidā radīs aptuveni 100 000 darbvietu.
Platpieris