Pēc gadu ilgas apspriešanās konference noslēdzās 2022.gada 9.maijā. Noslēguma ceremonijā Strasbūrā Eiropas Parlamenta (EP), EK un Eiropas Savienības (ES) Padomes priekšsēdētāji no konferences dalībniekiem saņēma nobeiguma ziņojumu, kurā bija iekļauti 49 plaši, vērienīgi un uz nākotni vērsti priekšlikumi un 326 atsevišķi pasākumi.
Par pamatu šiem priekšlikumiem, kas sakārtoti deviņās plašās tematiskajās grupās, bija ieteikumi, ar kuriem iedzīvotāji bija nākuši klajā Eiropas pilsoņu paneļdiskusijās un valstu pilsoņu paneļdiskusijās un kuri bija iesniegti, izmantojot daudzvalodu digitālo platformu.
Lai gan konferencē izkristalizējušies daudzi vērtīgi priekšlikumi, tās veiksme galu galā būs atkarīga no tā, kādas pārmaiņas ar tiem izdosies panākt. Ņemot to vērā, EK kopā ar EP un ES Padomi 2021.gada marta kopīgajā deklarācijā apņēmās katrs savas kompetences ietvaros un saskaņā ar līgumiem ierosinājumus virzīt tālāk. Konferences noslēguma ceremonijā EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena šo apņemšanos atkārtoja.
Šis paziņojums ir pirmais EK solis šīs ieceres īstenošanā. Tajā norādīts, kas nepieciešams, lai konferences priekšlikumus virzītu tālāk, sniegts pārskats par nākamajiem soļiem un izklāstīts, kā vislabāk likt lietā konferencē gūtās atziņas un līdzdalīgo demokrātiju integrēt ES rīcībpolitikas veidošanā un likumdošanā.
Piemēram, pamatojoties uz konferencē gūtajiem Eiropas pilsoņu paneļdiskusiju panākumiem, EK savas plašākās politikas veidošanas ietvaros un saskaņā ar labāka regulējuma principiem ļaus šīm paneļdiskusijām apspriesties un sniegt savus ieteikumus pirms dažu svarīgu priekšlikumu sagatavošanas.
EK uzskata, ka, lai uz priekšlikumu novērtējumu varētu paļauties, ir būtiski ievērot gan ierosinājuma garu, gan burtu, atturoties no jebkādas interpretācijas vai atlases. Tas ir izklāstīts šā paziņojuma pielikumā. 49 priekšlikumi ir sakārtoti konferences izraudzītajās tematiskajās grupās, un par katru jomu ir sniegts EK novērtējums.
Pielikuma atbildes pieder pie šādām četrām kategorijām: esošas iniciatīvas, kas attiecas uz priekšlikumu, EK jau ierosinātas iniciatīvas, ko aicināti pieņemt EP un ES Padome, plānotās darbības, ar kurām idejas tiks īstenotas, tajās iestrādājot konferences atziņas, jaunas iniciatīvas vai darba jomas, uz ko iedvesmojuši priekšlikumi un kas ir EK kompetencē.
Pirmais jauno priekšlikumu kopums tiks izziņots priekšsēdētājas Leienas runā par stāvokli ES 2022.gada septembrī, kā arī tai pievienotajā nodomu vēstulē. Šie priekšlikumi būs starp tiem, kas tiks iekļauti EK darba programmā 2023.gadā un vēlākā laikposmā.
Turpmākajos pasākumosEK nodrošinās, ka diskusijās par nepieciešamību grozīt ES līgumu, jaunās reformas un politikas jomas neizslēdz cita citu, bet pievēršas tam, lai maksimāli izmantotu pašreiz iespējamo, vienlaikus nodrošinot iespēju veikt izmaiņas Līgumā, kur tas būs nepieciešams.
Lai informētu iedzīvotājus, kas piedalījušies konferencē, un nezaudētu dinamiku, 2022.gada rudenī tiks organizēts konferences atsauksmju pasākums. Šis pasākums būtu īstais brīdis, kad informēt un izskaidrot, kā trīs ES iestādes priekšlikumus virza uz priekšu, un izvērtētu progresu šajā procesa posmā.
EK priekšsēdētāja Leiena 2019.gada jūlija politiskajās pamatnostādnēs aicināja sarīkot konferenci par Eiropas nākotni, kas būtu daļa no redzējuma par jaunu impulsu Eiropas demokrātijai, un apņēmās sekot līdzi tās rezultātiem.
Konference par Eiropas nākotni, kas sākās 2021.gada Eiropas dienā, ilga vienu gadu. Tas bija līdz šim nepieredzēts Eiropas mēroga pasākums, kas veltīts deliberatīvajai demokrātijai, - lielākais un plašākais šāda veida pasākums.
Konference pulcēja visu vecumu, valstu un dzīvesgājumu cilvēkus, no kuriem daudzi nekad nebija iesaistījušies ES norisēs vai nepārzināja ES institucionālo struktūru. Katrs no viņiem nāca ar savu stāstu un perspektīvu, katrs ar savām valodām un identitātēm un mērķi formulēt, ko viņi sagaida no Eiropas, un kopīgiem spēkiem izveidot redzējumu par tās nākotni.
Konferencē sagatavotie priekšlikumi ietver 326 pasākumus, kas ES iestādēm un dalībvalstīm jāizskata, un tie ir sakārtoti deviņās tematiskajās grupās: klimata pārmaiņas un vide, veselība, spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība, ES pasaulē, vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība, digitālā pārkārtošanās, Eiropas demokrātija, migrācija, izglītība, kultūra, jaunatne un sports.