"Ceru, ka tas mudinās gan komisiju, gan Polijas valdību mēģināt atrast jaunu ceļu, lai virzītos uz priekšu," pēc dalībvalstu ārlietu un Eiropas lietu ministru sanāksmes, izteicās Timmermanss.
"Taču acīmredzami, ka ceļu virzībai uz priekšu iespējams atrast, ja pastāv vēlme uzklausīt rekomendācijas, kuras komisija likusi galdā," tajā pašā laikā norādīja EK viceprezidents.
Sarunas starp Poliju un EK nonākušas strupceļā, jo par spīti Briseles iesniegtajām rekomendācijām, Varšava paziņojusi, ka Polijā nekas neapdraud demokrātijas principus un likuma varu.
Tomēr Timmermanss, kurš iepriekš draudēja ar "turpmākiem soļiem", acīmredzami svītrojis no dienaskārtības jautājumu par iespējamajām sankcijām pret Poliju, un otrdien izteicās, ka būtu neproduktīvu dot Varšavai gala termiņu, līdz kuram tai jāreaģē uz Briseles pretenzijām.
"Es to nevēlos darīt. Vēlos paskatīties, vai tā ir iespēja dialoga atdzīvināšanai," atzina EK viceprezidents.
Tomēr viņš atkārtoti norādīja, ka Briseles rīcībā esot "visi instrumenti" un ka nepieciešamības gadījumā EK esot tiesības tos pielietot.
Jau vēstīts, ka Polijas konservatīvā valdība ir izpelnījusies kritiku par vairākām reformām, kas, kā apgalvo tās oponenti, pastiprinot valdības kontroli pār tiesu sistēmu un sabiedriskajiem medijiem.
EK vēl pagājušā gada janvārī ierosināja tā dēvēto likuma varas aizsardzības procedūru, lai pārbaudītu, vai pretrunīgi vērtētie likumi nav pretrunā ar ES tiesību normām, un jūnijā iesniedza Varšavai oficiālas rekomendācijas situācijas labošanai.
Decembrī Varšava saņēma atkārtotas Briseles rekomendācijas, kuras Polija faktiski ignorēja. Teorētiski tas varētu novest pie sankcijām pret Varšavu, tostarp pie tās balsstiesību apturēšanas, taču tam nepieciešama visu pārējo ES dalībvalstu piekrišana, kādu Briselei nav ne mazāko cerību iegūt.