Tas, vai grieķi patiešām sāks lēnu rāpšanos ārā no dziļās bedres, lielā mērā būs atkarīgs no politiskās situācijas valstī. Grieķijā valdošās vēsmas liek izteikt prognozes, ka vēl ES prezidentūras pusgadā Grieķijā varētu notikt izmaiņas valdībā un pie varas mēģinās tikt spēki, kas iestājas pret valstī piekopto taupības politiku.
Kopš 2010.gada pavasara, kad Atēnas lūdza starptautisko finanšu palīdzību, lai varētu tikt galā ar savām apjomīgajām parādsaistībām, Grieķijai regulāri ir pievērsta pasaules uzmanība gan biežo streiku un protestu, ko izraisīja valdības kārtējais lēmums samazināt tēriņus, gan nebeidzamo politisko kaislību dēļ.
Grieķijas konservatīvais premjerministrs Antonis Samars cer, ka ES prezidentūra, kuras prioritātes esot 28 valstu bloka ekonomiskās izaugsmes veicināšana, imigrācijas politika un jauniešu bezdarba samazināšana, būs "Grieķijas iespēja pierādīt, ka tā ir normāla Eiropas valsts".
Viņš arī sola, ka 2014.gadā Grieķija atgriezīsies uz izaugsmes ceļa un noslēgs daudzu grieķu nīsto starptautiskās palīdzības programmu, kuras laikā Atēnas no ES, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda būs saņēmušas 240 miljardu eiro. Samars noraida iespēju, ka valstij vajadzēs jaunu palīdzības programmu, un ir pārliecināts, ka Grieķija šogad atgriezīsies starptautiskajā finanšu tirgū.
Analītiķi nav tik optimistiski un domā, ka Grieķija vēl nav
gatava bez ārējās palīdzības panākt finansiālu stabilitāti.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena piektdien, 3.janvārī!