Abi vērtīgo apslēpto mantu Rīgenes salā pašos valsts ziemeļos uzgājuši janvārī ar metāla detektoru palīdzību, viņi sākotnēji atradumu uzskatījuši par nevērīgu alumīnija gabalu. Tomēr, apskatot guvumu tuvāk, viņi saprata, ka uzietais priekšmets ir darināts no sudraba, vēsta Vācijas mediji.
Aizvadītās nedēļas nogalē šajā reģionā jau vesela arheologu komanda sākusi apgūt apmēram 400 kvadrātmetrus plašu teritoriju. Tiek pieļauts, ka krājums varētu būt saistīts ar Dānijas karali Haraldu Gormsonu, kurš bijis Dānijas karalis no 958. gada, un, pieņemot kristietību, padarīja Dāniju par kristīgu valsti.
Arheologi atraduši pērļu kaklarotas, pērles, saktas, 600 monētas, no kurām vairāk nekā 100 datētas ar Zilzobja laiku, kad viņš pārvaldīja teritorijas tagadējā Dānijā, Vācijas ziemeļos, Zviedrijas dienvidos un arī Norvēģijas teritorijas.
"Šis krājums ir lielākais Zilzobja laika monētu atradums Baltijas jūras dienvidu reģionā, tādēļ tas ir ārkārtīgi nozīmīgs," paziņojis arhologs Mihaels Širrens. "Šāda mēroga atradumi, kas, šķiet, sakrīt ar vēsturisku avotu sniegto informāciju, gadās ļoti reti," piebildis viņa kolēģis Detlefs Jancens.
Vecākā no monētām ir Damaskas dirhams, kas datēts ar 714. gadu, savukārt jaunākā naudas vienība ir no 983. gada.
Arheologu atradums liecina, ka bagātība, iespējams, aprakta 10. gadsimta 80. gadu beigās, kad sakrīt ar periodu, kad karalis aizbēdzis uz Pomerāniju pēc paša dēla Svena organizētās sacelšanās pret viņu.
Mediji arī atgādina, ka mūsdienu tehnoloģiju pasaulē labi zināmā Bluetooth bezvadu tehnoloģija nodēvēta tieši viduslaiku karaļa vārdā un tā logotipu veido divas rūnas HB - Haralda Zilzobja iniciāļi.
Enģeļu viesis
reptilis