Par statujas uzstādīšanu parūpējies ekscentriskais reģiona līderis Žoržs Frešs, kurš pasūtījis arī Vinstona Čērčila, Šarla de Golla, Frenklina Rūzvelta un Žana Žoresa pieminekļus. Ž.Frešs apgalvo, ka pieminekļu sērija ir veltīta «XX gadsimta izcilākajiem cilvēkiem». «Nav svarīgs nogalināto skaits, bet gan izraisīto vēstures notikumu lielums. Tādēļ es izvēlējos Ļeņinu,» klāsta Ž.Frešs. Nākamgad pilsētā varētu parādīties arī Mao Dzeduna, Mahatmas Gandija, Nelsona Mandelas, Goldas Meiras un Gamala Abdela Nasera statujas.
Ž.Frešs neizslēdz, ka nākotnē šo pulciņu varētu papildināt arī padomju diktators Staļins. «Es esmu antistaļinists, tomēr varētu uzstādīt pieminekli viņam kā Staļingradas kaujas uzvarētājam,» prāto Ž.Frešs.
Katrs piemineklis ir līdz pat tonnu smags un nodokļu maksātājiem izmaksājis 200 000 eiro (140 000 latu). Ž.Freša politiskie pretinieki apgalvo, ka pieminekļu uzstādīšana ir lieka naudas šķērdēšana, jo tam nav nekāda sakara ar vēstures mīlestību. Pēc viņu domām, Ž.Frešs vienkārši atradis veidu, kā izpaust savu lielummāniju. «Mēs varējām sarīkot Monpeljē iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, ko viņi uzskata par diženiem cilvēkiem. Tā vietā mēs saņēmām Freša lielummānijas izpausmes. Droši vien kādu dienu viņš gribēs šeit uzstādīt arī savu statuju,» uzskata vietējais deputāts Žaks Domeržs.
Ž.Frešam ir skandaloza politiķa slava; savulaik viņš tika padzīts no Sociālistu partijas. Sociālistu līderi bija saniknoti, kad Ž.Frešs atļāvās paziņot, ka Francijas futbola izlasē esot pārāk daudz melnādaino spēlētāju. «Deviņi no 11 ir melnie. Normāls skaitlis būtu trīs vai četri; tas atspoguļotu sabiedrības sastāvu. Viņu ir tik daudz, jo baltie ir tizli. Man kauns par mūsu valsti,» toreiz paziņoja Ž.Frešs.