„Ņemot vērā pretraķešu aizsardzības sistēmas destabilizējošo raksturu, konkrētāk: nesodīta atbruņojoša trieciena ilūzijas radīšanu (создание иллюзии нанесения безнаказанного разоружающего удара), lēmums par apsteidzoša trieciena došanu tiks pieņemts situācijas saasināšanās periodā,” sacīja ģenerālis.
Tajā pašā laikā Krievijas puse uzskata šādu notikumu attīstības variantu par maz ticamu, kā optimālu risinājumu piedāvājot kopīgas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi.
„Par optimālu lēmumu varētu kļūt pretraķešu aizsardzības sistēmas arhitektūras tādas koncepcijas kopīga izstrāde, kura nostiprinātu visu bez izņēmuma kontinenta valstu drošību, būtu adekvāta varbūtējiem draudiem un neiedragātu stratēģisko stabilitāti,” paziņoja Krievijas Drošības Padomes sekretārs Nikolajs Patruševs.
Krievija vairākkārt likusi saprast, ka var atbildēt uz Savienoto Valstu pretraķešu aizsardzības sistēmas elementu izvēršanu Eiropā ar raķešu kompleksu Iskander izvēršanu Eiropas robežu tuvumā un citiem pasākumiem. Abas valstis jau ilgu laiku nespēj vienoties par to, kādai jābūt Eiropas pretraķešu drošības arhitektūrai.
Krievija uzstāj, ka tai jāpiedalās ASV un NATO veidotajā pretraķešu aizsardzības sistēmā un pieprasa rakstiskas garantijas, ka šī sistēma netiks vērsta pret Maskavu. ASV savukārt atsakās piešķirt Krievijai šādas garantijas rakstveidā.