"Pasaules vienošanās, kas visām valstīm noteiktu vērienīgas saistības cīņā ar klimata pārmaiņām, Lietuvai ir izdevīga, jo palielinātu enerģētisko drošību un samazinātu atkarību no fosilā kurināmā importa," viņa norādījusi.
Grībauskaite atzīmējusi, ka šāda vienošanās arī mudinātu uzņēmējus investēt atjaunojamajos energoresursos, energoefektivitātē un inovatīvās zaļajās tehnoloģijās. Savukārt savlaicīgi nesperot iedarbīgus globālus soļus klimata pārmaiņu ierobežošanai, sekas var būt katastrofālas visām pasaules valstīm - paplašinoties tuksnešiem, sarūkot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, ūdens krājumiem un citiem resursiem, pieaug militāru konfliktu iespējamība un migrācija, viņa atgādinājusi.
Pēc Grībauskaites teiktā, Lietuva cīņā ar atmosfēras piesārņojumu panākusi lielu progresu un ir gatava pievienoties Eiropas Savienības mērķim līdz 2030.gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu.
"Lietuva sekmīgi pierādījusi, ka pārdomāta valsts attīstība ir savienojama ar dabas aizsardzību. 25 neatkarības gados esam samazinājuši atmosfēras piesārņojumu par 56% un 23% kopējā enerģijas daudzuma iegūstam no atjaunojamajiem avotiem, bet mūsu ekonomika šajā laikā augusi par trešo daļu," norādījusi Lietuvas prezidente.
Paredzēts, ka Grībauskaite ANO klimata konferencē uzstāsies vienā sesijā ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Baraku Obamu, Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.