Karti izstrādājusi Igaunijas Ārlietu ministrija.
"Atšķirībā no ārpolitikas paziņojumiem, sankcijas tieši noteic par pienākumu dalībvalstu uzņēmējiem un pilsoņiem izvairīties no konkrētām aktivitātēm. Tādēļ ir svarīgi, lai sabiedrībai ir skaidrs, kāda atbildība ir ES privātajam un publiskajam sektoram," teikts ministrijas paziņojumā.
"Patlaban nav iespējams atrast informāciju ātri un vienkārši," norāda ministrija, piebilstot, ka tagad jālasa simtiem sarežģītu juridisku dokumentu, meklējot jaunāko versiju, un tas prasa īpašas zināšanas un laiku.
"Šāda situācija rada problēmas sankciju īstenošanā visā Eiropas Savienībā. Pārmērīgas piesardzības dēļ (..), cieš arī darījumi ar trešajām valstīm, kas nav pakļautas sankcijām," teikts ministrijas paziņojumā.
Igaunija secinājusi, ka uzņēmējiem un amatpersonām visās ES dalībvalstīs un Briselē regulāri nākas atvēlēt daudz laika, lai sameklētu informāciju par to, kādas sankcijas ir spēkā, kuram tās pret ko jāīsteno, un noskaidrotu citus līdzīgus jautājumus.
ES arvien biežāk izmanto sankcijas savā ārpolitikā un pašreiz ir spēkā aptuveni 40 sankciju režīmi, kuru noteikusi ANO Drošības padome vai ES Padome.
Sankciju kartes nolūks ir atrisināt problēmas, kas saistītas ar piekļuvi informācijai, un padarīt ES sankciju politiku caurskatāmāku un saprotamāku sabiedrībai.
ES Sankciju karte tiks publiskota nedēļas beigās, kad Tallinā notiks ES Digitālais samits.
Pēc Igaunijas prezidentūras beigām ES Sankciju karte tiks nodota Eiropas Komisijai (EK), kas turpinās to uzturēt.
hi-hi