Parlamenta Konstitucionālo lietu komisijas izstrādātos grozījumus atbalstīja 55 deputāti, 30 bija pret, bet četri atturējās. Igaunijas parlamentā pavisam ir 101 deputāts.
Valdošās Reformu partijas frakcijas pārstāvis Lauri Luiks partijas vārdā aģentūrai BNS norādīja, ka likuma grozījumi ir orientēti uz to, lai paaugstinātu jauniešu uzticību pašvaldības institūcijai.
Grozījumi stāsies spēkā 2017.gadā, kad 16 gadus sasniegušie jaunieši varēs piedalīties tā gada rudenī paredzētajās pašvaldību vēlēšanās. Aplēses liecina, ka līdz ar to potenciālo vēlētāju skaits pieaugs par 24 tūkstošiem.
Luiks uzsvēra, ka vēlētāju vecuma sliekšņa pazemināšana ne tikai veicinās jaunu vēlētāju aktivitātes pieaugumu, bet arī mācīs jauniešiem atbildību un prasmes pieņemt lēmumus.
Opozīcijā esošās Centra partijas pārstāve Kadri Simsone teica, ka frakcijas deputāti balsojuši pret likumprojektu, jo, kā viņa norādīja, jauniešiem tiek uzlikts pienākums piedalīties vēlēšanās, bet viņiem netiek uzticēta kandidēšana uz vēlētu amatu.
Konservatīvās tautas partijas frakcijas pārstāvis Marts Helme brīdināja, ka vēlētāju vecuma sliekšņa samazinājums var izraisīt partiju propagandu skolās, savukārt Sociāldemokrātu partijas frakcijas pārstāvis Kalvi Keva vērsa uzmanību uz to, ka grozījumi nozīmē konstitūcijas grozījumus un ir jāiet vēl tālāk un jādod jauniešiem tiesības balotēties.
Konstitūcijas grozījumu process, lai pazeminātu balsstiesīgo vecumu pašvaldību vēlēšanās, Igaunijas parlamentā tika pabeigts pērn, un grozījumi stājās spēkā pērn 13.augustā. 10.novembrī likumprojekts par pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumiem trešajā lasījumā nesaņēma nepieciešamo balsu vairākumu - vismaz 51 deputāta balsi -, jo par to nobalsoja tikai 49 deputāti.