Krievijas izmantotā militārā invāzija, attaisnojot to ar safabricētu vēlmi aizsargāt savus etniskos "tautiešus", atsauc atmiņā argumentus, ko fašistiskā Vācija izmantoja 1938. gadā, anektējot Sudetiju.
"ASV un Eiropas Savienībai pienācis Čērčila brīdis, mums jārīkojas spēcīgi, skaidri un ātri," izteicies Igaunijas prezidents un turpinājis, ka jāpieņem īstermiņa un ilgtermiņa rīcības soļi. 2008. gadā pēc Krievijas īslaicīgas militāras iejaukšanās Gruzijā pasaule ātri vien atgriezās ierastajā ikdienas ritējumā, taču šoreiz ir cita situācija, ko nosaka Kremļa diktētā agresīvā politika.
Tomēr šis nav brīdis starptautiskai panikai, bet precīzi aprēķinātai atbildei Krievijai, kas ir liels izaicinājums Eiropai un ASV.
Apņēmīgi jārīkojas NATO, modri aizsargājot tās dalībvalstis un teritoriju. Krievijas varas kontrolētajos oficiālajos medijos izpaužas trīsdesmito gadu stilā ieturēta histēriska komunikācija, uz kuru NATO jāatbild mierīgā un stingrā veidā. Tas ir vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas jautājums, un NATO kopējās drošības atbildības tēma būtu iztirzāmjama septembrī paredzētajā NATO samitā Velsā. Tam jāiet roku rokā ar būtiskiem ieguldījumiem no NATO dalībvalstu puses, un 2% no iekšzemes kopprodukta novirzīšanai aizsardzības izdevumiem jākļūst par uzdevumu etalonu katrā no šīm valstīm, uzsver Ilvess.
Krievijai jāmaksā par agresiju Ukrainā un Krimas aneksiju, turklāt ņemot vērā apsvērumus, kur tās apetīte varētu izpausties turpmāk. Ukrainai jāsaņem politiska, ekonomiska un praktiska palīdzība no ārējās pasaules. Uzmanība jāpievērš arī Moldovai un Gruzijai.
Krievijai par pieļauto agresiju pienākas sankcijas no dažādām organizācijām, tostarp Eiropas Padomes un ANO par kopīgo interešu cienīšanu.
"Jebkuras ekonomiskas sankcijas ir lētākas par militāru iejaukšanos. Nekas nemaksā dārgāk par brīvības zaudēšanu," uzsvēris Ilvess.