Koalīcijas sastāvā bija premjerministra Bjarni Benediktsona vadītā konservatīvā Neatkarības partija, Kreiso un zaļo kustība un centriski labējā Progresīvā partija. Koalīcija sabruka oktobra vidū, pieaugot domstarpībām par virkni jautājumu, sākot no ārpolitikas līdz patvēruma meklētājiem un enerģētikai.
Bifrēstas Universitātes politikas zinātnes profesors Eirikurs Bergmanns ziņu aģentūrai AFP norādīja, ka koalīcijā ietilpa divas partijas, kuru nostāja ekonomiskajos jautājumos ir visatšķirīgākās. "Sadarbība kļuva aizvien grūtāka, un radās aizvien lielāka rīvēšanās," piebilda Bergmans.
Koalīcija galu galā izjuka, saasinoties domstarpībām par migrantiem un patvēruma meklētājiem. Taču vēlētājiem imigrācija nav galvenais jautājums. Viņus vairāk satrauc ekonomika.
Saskaņā ar pētījumu centra "Gallup" aptauju, kuras rezultāti publicēti novembrī, tikai 32% islandiešu norādīja imigrāciju kā vienu no pieciem viņiem svarīgākajiem jautājumiem, un tikai 18% aptaujāto minēja patvēruma jautājumus starp piecām savām prioritātēm. Daudz vairāk islandiešus satrauc veselības aprūpe, ekonomiskie jautājumi un mājokļu nodrošinājums.
Raidorganizācijas RUV aptauja liecina, ka tikai 49% islandiešu, kas 2021.gadā balsoja par Neatkarības partiju, plāno arī šoreiz balsot par to pašu partiju.
Arī Progresīvās partijas vēlētāju vidū tikai 32% ir gatavi arī šoreiz balsot tāpat, liecina kompānijas "Maskina" veiktā aptauja. Tikmēr Kreiso un zaļo kustība varētu nemaz neiekļūt parlamentā.
Kopš 2008.gada finanšu krīzes islandieši bijuši ļoti kritiski noskaņoti pret partijām un bieži izvēlas mainīt partiju, ko atbalsta.
"Pēdējo 15 gadu laikā Islandes vēlētāji bijuši ārkārtīgi kritiski pret savu valdību un visās vēlēšanās, izņemot vienās, balsoja pret valdību," norādīja Islandes universitātes politoloģijas profesors Olafurs Hardarsons.
Izņēmums bija iepriekšējā valdības vadītāja Katrīna Jakobsdotira no Kreiso un zaļo kustības, kura demisionēja, lai kandidētu uz prezidenta amatu. Prezidenta vēlēšanās viņa neuzvarēja. Premjerministra amatā viņu aprīlī nomainīja Benediktsons.
Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Gallup" veiktā aptauja liecina, ka vislielāko atbalstu bauda Sociāldemokrātu alianse, ko vada Kristruns Frostadotirs un par kuru grasās balsot 24% vēlētāju.
Neatkarības partiju atbalsta 17% islandiešu, bet Centra partiju - 16%. Par Liberālo reformu partiju gatavi balsot 14% aptaujāto.
Ja vēlēšanu rezultāti būs līdzīgi aptauju rezultātiem, viena no iespējamām koalīcijām būtu Sociāldemokrātu alianses sadarbība ar Liberālo reformu partiju, norāda Hardarsons. Taču viņš piebilda, ka to ir grūti prognozēt.
Islandē kārtējās parlamenta vēlēšanas bija paredzētas tikai 2025.gada septembrī.